Par Muzeju

Muzeja krājums veidots no 1993. gada līdz ar Muzeja darbības uzsākšanu un šobrīd tā krājumā ir reģistrēti vairāk kā 75 000 priekšmetu, kuri ietver materiālās, rakstiskās un mutvārdu liecības par Latvijas valsts, zemes un tautas likteni Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1940. līdz 1991. gadam, okupācijas priekšvēsturi un okupācijas izraisītajām sekām.
 

Muzejs komplektē materiālus par tēmu lokiem:
Latvijas okupācijas priekšvēsture, Latvijas okupācija 1940. - 1991. gads, 1941., 1949. gada deportācijas, Latvijas iedzīvotāji nometinājumā un ieslodzījumā nometnēs, nacionālā pretestības kustība, vācu okupācija Latvijā 1941. - 1944./45. gads, Latvijas iedzīvotāji vācu un padomju armijā, okupācijas varu represīvā darbība, saimnieciskā politika, kultūras politika un darbība, padomju okupācijas postījumi Latvijā, atmoda Latvijā un valstiskās neatkarības atjaunošana, bēgļu gaitas Otrā pasaules kara beigās, trimdas izveidošanās un trimdas latviešu darbība, Latvijas okupācijas sekas pēc 1991. gada un Latvijas iedzīvotāju likteņi.

Vēloties saglabāt piemiņu par okupācijas laiku, cilvēki Muzejam dāvinājuši personiskas lietas: dokumentus, fotogrāfijas, gleznas, dienasgrāmatas, vēstules, līdzpaņemtos un nometinājumā iegūtos priekšmetus un dalījušies savās atmiņās. Krājuma speciālisti ierakstījuši vairāk nekā 2400 video liecību, un tas ir viens no lielākajiem šai tēmai veltītajiem krājumiem Eiropā.

Īpaša kolekcija – 13 vēstules, kas rakstītas uz bērza tāss un nosūtītas no nometinājuma un izsūtījuma vietām, kopš 2009. gada iekļautas UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā nominācijā "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss".

Muzejam nodotie priekšmeti un ierakstītās videoliecības sevī nes katra cilvēka dzīvesstāstu, kurš vēsta ne tikai par pārdzīvotajām ciešanām, bet arī par izturību, pašaizliedzību un pretošanos.  

Ar daļu no Latvijas muzeju neeksponētā krājuma, tai skaitā Latvijas Okupācijas muzeja krājumu, var iepazīties

NACIONĀLĀ MUZEJU KRĀJUMA KOPKATALOGĀ

Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļa tika atjaunota 2022. gada 1. februārī, gatavojoties muzeja rekonstruētās ēkas un pastāvīgās ekspozīcijas atklāšanai. Nodaļas galvenais uzdevums ir vēstures jautājumu komunikācijas sabiedrībai, paplašinot ekspozīcijas kontekstu, padziļinot atsevišķu aspektu izpratni un veidojot kopsakarības. Šajā nolūkā nodaļa sadarbojas ar vēstures pētniecības centriem, muzejiem un atmiņas institūcijām. Tiek rīkotas konferences un semināri, diskusijas ar apmeklētājiem,  gatavotas dažādas publikācijas. Lekcijas par svarīgiem vēstures aspektiem tiek piedāvātas gan klātienē, gan attālināti. Svarīgs papilduzdevums ir intervijas un komentāri plašsaziņas līdzekļiem, kā arī sadarbība ar partneriem Latvijā un ārvalstis.

Nodaļā strādā tās vadītājs Dr.hist. Gints Apals, pētnieki Dr.hist. Ainārs Lerhis un Dr.hist. Edvīns Evarts, projektu koordinators vēsturnieks M.A. Pēteris Kalniņš un Piemiņas vietu projekta pētniece Kristīne Čakstiņa.

Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993. gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB).
Latvijas Saeima 2006. gadā apstiprināja Latvijas Okupācijas muzeja likumu, kas nosaka valsts attiecības ar LOMB, nodrošina valsts finansiālo atbalstu Muzejam un nostiprina Muzeja tiesības lietot ēku un tai piederošo zemi. 2022. gadā Muzejs no valsts saņēma apmēram 12% no Muzeja operatīvā budžeta izdevumiem, pārējie līdzekļus deva apmeklētāju biļetes un atbalstītāju ziedojumi. Lielākie muzeja atbalstītāji ir latvieši ārzemēs - gan organizācijas, gan individuāli ziedotāji.
Muzejs iekļauts Latvijas valsts diplomātiskajā protokolā, un to apmeklē daudzi ārvalstu vadītāji, diplomāti un citi oficiālo vizīšu pārstāvji.

Foto: Muzeja arhīvs, no kreisās prof. P.Lazda, Muzeja atklāšana 1993. gadā

• Februārī Viskonsinas (ASV) universitātes vēstures profesors Paulis Lazda iesniedz Latvijas Kultūras ministrijai ierosinājumu izveidot muzeju, kas liecinātu par Latvijas valsti, tautu un zemi okupācijas laikā no 1940. līdz 1991. gadam. Muzejam paredzēta Latvijas muzeju toreizējā praksē neparasta galvenā misija – nevis oriģinālu vēsturisku vērtību glabāšana, bet vēsturisku notikumu skaidrošana, izmantojot arī dokumentu kopijas un priekšmetu atdarinājumus. Projekts iegūst principiālu Kultūras ministrijas atbalstu un atļauju pirmajai izstādei izmantot Latvijas Kara muzeja filiāles, bijušā Latviešu sarkano strēlnieku muzeja, telpas Rīgā. Lai projektu īstenotu, 1993. gada 6. maijā 11 personas (5 no Latvijas, 3 no Austrālijas un 3 no ASV) nodibina Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fondu (OMF) kā atklātu sabiedrisku bezpeļņas organizāciju. OMF statūtus reģistrē 1993. gada 21. maijā.
• Seko intensīvs darbs sagatavot īsu ievadu par apstākļiem neatkarīgajā Latvijā 1930. gadu beigās un izstādi Baigais gads, 1940./1941. Paskaidrojumu tekstus raksta OMF dibinātāji: Paulis Lazda, Gundega Michele, Richards Pētersons, Gunārs Priedītis, Leons Taivāns, Anna Zoldnere. Nolemj, ka teksti būs latviešu, angļu, krievu un vācu valodā. Izstādi iekārto interjeriste Anna Zoldnere. Sagatavošanas darbos iesaistās arī Rūsiņš Albertiņš, Ivars un Vija Muzikanti, Visvaldis Aivars, Aldis Aleks, Teofīls Dreimanis, Alfrēds Geidāns, Zigfrīds Kravalis, Anda Līce, Valters Nollendorfs, Dagnija Staško un Sergejs Švilpe. Jaunais projekts saņem pirmos ziedojumus no atbalstītājiem Austrālijā un ASV.
• 1. jūlijā atklāj Baigā gada izstādi, kas iegūst lielu sabiedrības atsaucību. Atklāšanu ievada mācītājs Augusts Ālers. Dzied Emīla Dārziņa un Rīgas Doma zēnu koris Jāņa Ērenštreita vadībā. Saeimas deputāte Inese Birzniece nolasa Ārlietu ministra Georga Andrejeva apsveikumu. Apmeklētājus uzrunā akadēmiķis Jānis Stradiņš, dzejniece Anda Līce un profesors Paulis Lazda.
• Annas Zoldneres vadībā izstāde paliek atvērta līdz septembra beigām. Viņa vada turpmākos Muzeja izveidošanas darbus Rīgā. Gada beigās arhivāres darbu sāk Brigita Radziņa.
• 

Foto: Muzeja arhīvs

• Gada sākumā izveido OMF valdi astoņu locekļu sastāvā. Vēlāk to paplašina uz pagaidu padomi, ko 1996. gadā nomaina OMF padome.
• 14. jūnijā valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par nacistiskās Vācijas okupācijas laiku no 1941. līdz 1945. gadam. Ekspozīcijas sākumā apskatāms gulaga barakas atdarinājums.

Foto: Muzeja arhīvs

• 14. jūnijā valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par Staļina varas laiku Latvijā no 1945. līdz 1953. gadam.
• Klīvlandes latvieši ASV izveido Okupācijas muzeja pamatfondu.

• 14. jūnijā sadarbībā ar Latvijas Dzelzceļu pie piemiņas akmens Torņakalnā atklāj vilciena vagonu, kādos 1941. gadā 14. jūnijā deportēja 15443 Latvijas iedzīvotāju.
•  Valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par laika posmu no 1953. līdz 1964. gadam.
• Jūnijā Pedvālē notiek pirmā OMF padomes sēde. Dagnija Staško izstrādājusi muzeja Izglītības programmas projektu. Programma „Muzejs skolās – skolas muzejā”.
• 1. oktobrī sāk ierakstīt video liecības. Muzejs iegādājas pirmo videokameru par Sorosa fonda finansējumu.
• ASV nodibina Okupācijas Muzeja Fonda Atbalsta Grupa ASV. Tās vadītāja ir Ilze Schwartz.
• Muzejs izdod pirmos divus Apkārtrakstus.

1. apkārtraksts 

2. apkārtraksts 

Foto: Muzeja arhīvs

• Dagnija Staško sāk vadīt Okupācijas muzeja Izglītības programmu (IP). IP aizsāk publisku lekciju ciklu „Otrās otrdienas”. Sāk izdot „IPziņas”.
• Valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par laika posmu no 1964. līdz 1984. gadam.
• Muzejs saņem pirmo finansiālo atbalstu no Latvijas valsts - Ls 15 000 ēkas uzturēšanai.
• Muzejs izdod pirmo grāmatu: Benitas Plezeres–Eglītes deportācijas laika zīmējumu un stāstu grāmatu „Ar bērna acīm” (latviešu un angļu valodā).

3. apkārtraksts 

4. apkārtraksts 

• Augustā Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēkas nodošanu Rīgas domes īpašumā. KM izveido darba grupu, lai salīdzinātu Latvijas Kara muzeju un Okupācijas muzeju. Jaundibinātās Muzeju valsts pārvaldes priekšniekam Jānim Garjānim tiek iesniegts pārskats par muzeja darbību.
• 14. jūnijā atklāj muzeja pamatekspozīcijas pēdējo posmu.
• Izglītības programma sagatavo izstādi par Zvārdes pagastu „Izpostītā zeme”, kas ceļo pa 30 Latvijas skolām.
• Starptautiskā ceļojošā izstāde „Latvija atgriežas Eiropā”, ko finansē valsts, pirmoreiz izstādīta Eiropas Parlamenta ēkā Briselē, pēc tam virknē pilsētu Eiropā, arī ASV, Kanādā un Austrālijā.
• Valtera Nollendorfa redakcijā tiek izdota grāmata „Latvijas Okupācijas muzejs, 1940–1991”.
• No valsts tiek saņemts finansējums Ls 29 000 ēkas uzturēšanai, Ls 11 000 Pētniecības programmas izveidei Dr. hab. hist. Heinriha Stroda vadībā, Ls 34 546 ceļojošajai izstādei.
• Kopš 1998. gada Okupācijas muzeja apmeklējums ir iekļauts valsts protokolā un to apmeklē daudzas oficiālās delegācijas. Pirmais ir Islandes prezidents Ragnārs Grimsons.

5. apkārtraksts 

6. apkārtraksts 

Foto: Valtera Nollendorfa redakcijā tiek izdota grāmata „Latvijas Okupācijas muzejs, 1940–1991” grāmatas vāks vācu valodā

• Sadarbībā ar Muzeja vadību viens no Muzeja ēkas autoriem, arhitekts G. Lūsis-Grīnbergs, izstrādājis projektu ēkas piebūvei, kas dotu Muzejam nepieciešamās papildus telpas. Projektu piedāvā Rīgas domei, bet to neizskata un februārī Rīgas dome nolemj Muzeja ēku nojaukt, izvietojot Muzeja ekspozīciju „citās piemērotās telpās.” Seko vairāku vietu apskate, bet piemērotas telpas neatrod. Muzeja atbalstītāji sūta Rīgas domei protesta vēstules.
• Pamatekspozīcija ir pabeigta, un Muzejs sāk veidot tematiskas izstādes. 24. martā prezidents Guntis Ulmanis atklāj piemiņas izstādi 1949. gads. Aizvestie. 14. jūnijā atklāj tematisko izstādi Dzīvot un izdzīvot ar mākslu, 18. novembrī – tēlniekam Eduardam Sidrabam veltītu piemiņas izstādi.
• Muzeja telpas izmanto ar Muzeja tematiku saistītu grāmatu prezentācijām. Piemēram, martā D. A. Lēbera (Loeber) grāmata LU absolventi – juristi, 1919 – 1944, un I. Zālītes Slepenais karš pret Latviju, septembrī H. Stroda Nacionālo partizānu karš. Dokumenti un materiāli.
• No jūnija Muzeju vada Gundega Feldmane-Zāns, Sabiedriskās attiecības pārzina Dagnija Staško, Izglītības programmu vada Ieva Gundare.

7. apkārtraksts 

8. apkārtraksts 

• Janvārī klajā nāk dokumentu krājums „Dokumenti liecina” (mācību līdzeklis skolām, metodes darbā ar vēstures avotiem).
• Martā iznāk pirmā OM Gadagrāmata – zinātnisku rakstu un dokumentu pirmpublikāciju krājums.
• Jūnijā iznāk Andreja Edvīna Feldmaņa grāmata „Masļenku traģēdija”.
• Pavasarī izveido Piemiņas vietu programmu.

9. apkārtraksts 

10. apkārtraksts 

• Muzeja vestibilā izstāda Graudu mucas stāstu par saimnieku, kas 1944. gadā, bēgļu gaitās dodoties, graudus paslēpis dīķī iegremdētā mucā – tie atrasti 2000. gadā. Māra Loca fotogrāfiju izstādē Rīga toreiz un tagad – redzamas 50 gados notikušās pārmaiņas. Izstādes Augusta pučs, Trimdas tautas tērpi atgriežas un stāsta un gada beigās Sniegpārsliņas – deportēto un ieslodzīto Latvijas iedzīvotāju brīnumskaisti balto darbu darinājumi piesaista apmeklētāju uzmanību un interesi. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 14. jūnijā atklāj deportāciju 60 gadu piemiņas izstādi Deportācija 14.VI 1941. Deportation. Izglītības darbinieki sagatavo jaunu izstādi No okupācijas līdz brīvībai, 1939-1991, kurai teksti ir latviešu, angļu un krievu valodā. Divi komplekti muzeja darbinieku pavadībā sāk ceļot pa Latvijas skolām.
• Pasaulē labi pazīstamais arhitekts Gunārs Birkerts Rīgas pilsētai 800 gadu jubilejā dāvina savu Okupācijas muzeja ēkas paplašināšanas vīziju. Oktobrī Rīgas Pilsētas attīstības komiteja nolemj apturēt ēkas nojaukšanu.
• Attīstās Muzeja zinātniskais darbs. Muzejs izdod Gadagrāmatu-2000; Heinrihs Strods un Valters Nollendorfs darbojas Latvijas Vēsturnieku komisijā. Piemiņas vietu programma uzsāk projektu izveidot čekas upuru piemiņas zīmi pie “Stūra mājas” Stabu ielā Rīgā. Tās tēlnieks būs Gļebs Panteļejevs sadarbībā ar arhitektu Andri Veidemani.
• Muzeja gada apmeklētāju skaits pirmoreiz pārsniedz 40 000, no kuriem 3362 ir skolēni.

11. apkārtraksts 

12.apkārtraksts 

• Muzejs iegūst valsts akreditēta muzeja statusu.
• Martā uzsāk arhīvā esošo priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju, manuskriptu, foto negatīvu automatizētu inventarizēšanu un aprakstīšanu datubāzē „Krājuma katalogs”.
• Decembrī notiek skolēnu konkursa „Okupācijas muzeja sapņu ēka” izstādei veltīts sarīkojums.
• Gada nogalē muzejs piedalās starptautiskas skolotāju konferences par komunisma mācīšanu rīkošanā. Šīs konferences vajadzībām izveido pirmo versiju mācību materiālam „Komunisms”. Eiropas Vēstures skolotāju asociācija EUROCLIO savas gada konferences programmā iekļāva nodarbību par šo materiālu.

13. apkārtraksts 

14. apkārtraksts 

• 7. maijā muzeja pagraba telpās notiek pirmizrāde režisora Laura Gundara izrādei „Pieskaries baltajam lācim!”.
• 14. jūnijā atklāj piemiņas zīmi "Melnais slieksnis" pie Čekas nama Stabu ielā.
• 1. jūlijā svinīga OMF sēde. Muzejs svin 10 gadu jubileju un atklāj muzeja vēsturei veltītu foto izstādi.

15. apkārtraksts 

16. apkārtraksts 

Foto: Laura Gundara izrādes „Pieskaries baltajam lācim!” afiša

• 6. jūlijā svētbrīdis Rīgas Meža kapos pie Baltajiem krustiem, ko organizē muzeja Piemiņas vietu programma. Turpmāk ik gadu 6. jūlijā notiek piemiņas sarīkojums.
• Sadarbībā ar jauno Francijas kultūras centru Rīgā, Muzejs sagatavo izstādi centra telpās „Franču grupa un mākslinieks Kurts Fridrihsons”.
• Valsts finansējums Muzejam šajā gadā sasniedzis līdz šim visaugstāko summu: Ls 75 500, kas sedz apmēram 1/3 izdevumu, ieskaitot sēklas finansējumu nākotnes nama plānošanas darbu sākšanai.
• Sasāpējušais Muzeja ēkas piederības jautājums ir principā atrisināts, jo saņemta Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra 24. augustā parakstīta vēstule, ka Rīgas dome piedāvā „nodot bez atlīdzības valsts īpašumā Rīgas pašvaldības īpašumā esošo Okupācijas muzeja ēku un tai piesaistāmo zemes gabalu Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1”. Tai seko LR kultūras ministres Helēnas Demakovas 31. augusta vēstule ar apliecinājumu, ka viņa augšminēto priekšlikumu atbalsta, un KM nodos ēku Okupācijas muzeja fonda (OMF) lietošanā.

17. apkārtraksts 

18. apkārtraksts 

• Jūlijā notiek OMF Padomes sēde, kurā apstiprina Okupācijas muzeja biedrības (OMB) statūtus.
• Muzejā notiek Latvijas Pasta izdotās Gunāra Astras piemiņas markas un pirmās dienas aploksnes apzīmogošana, astoņu grāmatu atklāšana – no tām divas ir Muzeja jaunizdevumi: Muzeja sestā gadagrāmata un Andrieva Ezergaiļa Nazi/Soviet Disinformation about the Holocaust in Latvia.
• Līdz gada beigām Muzeja krājumā ir 37 025 vienības. Video krātuve, ar konferenci un izstādi, septembrī atzīmē savu 1000. video liecības ierakstu.

• Jau vairākus gadus muzeja pārvaldītāja – Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonda (OMF) padome – ir jutusi vajadzību uzlabot 1998. gada statūtus. Jaunais 2004. gada Latvijas Republikas „Biedrību un nodibinājumu likums” un nepieciešamība organizāciju pārreģistrēt 2005. gadā noved ne tikai pie jauniem statūtiem, bet arī pie organizācijas nosaukuma maiņas. No 2006. gada tā saucas Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (OMB). Organizācijas uzdevumi paliek nemainīti: finansiāli nodrošināt un pārraudzīt Muzeja darbu.

19. apkārtraksts 

20. apkārtraksts 

Foto: Gunāram Astram veltītā pastmarka

21. apkārtraksts 

22. apkārtraksts 

• 29. septembrī Okupācijas muzejs un Sandra Kalniete saņem Rietumu ētikas un kultūras fonda balvu.
• IP iegūst Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas izglītības iestādes statusu.

23. apkārtraksts 

24. apkārtraksts