Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Par Muzeju

Mūsu misija

Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993. gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB).

Atcerēties,
kas notika ar Latviju, Latvijas tautu un zemi komunistiskās Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupāciju režīmu valdīšanas laikā no 1940. līdz 1991. gadam;
Pieminēt,
netaisni notiesātos un noslepkavotos, svešos karos kritušos, represijās un izsūtījumā cietušos un mirušos, bēgot no okupācijas varām, pasaulē izkliedētos;
Atgādināt,
pasaulei svešo varu nodarījumus Latvijas valstij, zemei un tautai.

Latvijas Saeima 2006. gadā apstiprināja Latvijas Okupācijas muzeja likumu, kas nosaka valsts attiecības ar LOMB, nodrošina valsts finansiālu atbalstu Muzejam un nostiprina Muzeja tiesības lietot ēku un tai piederošo zemi. 2022. gadā Muzejs no valsts saņēma apmēram 12% no Muzeja operatīvā budžeta izdevumiem, pārējos līdzekļus deva apmeklētāju biļetes un atbalstītāju ziedojumi. Lielākie Muzeja atbalstītāji ir latvieši ārzemēs – gan organizācijas, gan individuāli ziedotāji.
Muzejs iekļauts Latvijas valsts diplomātiskajā protokolā, un to apmeklē daudzi ārvalstu vadītāji, diplomāti un citi oficiālo vizīšu dalībnieki.

Muzeja ēka
Latvijas Okupācijas muzejs atrodas Latviešu strēlnieku laukumā 1, ēkā, kas uzcelta 1970. gadā kā daļa no Latviešu sarkano strēlnieku memoriālā muzeja – pieminekļa ēku komplekta. Ēkas autori ir tēlnieks Valdis Albergs, arhitekti Dzintars Driba un Gunārs Lūsis-Grīnbergs. Ēka un tai piederošā zeme ir tagad Latvijas Valsts īpašums.

2001. gadā arhitekts Gunārs Birkerts uzdāvināja Muzejam savu vīziju ēkas pārbūvei un piebūvei. Tikai 2021. gada beigās Muzejs varēja atkal atgriezties no pagaidu telpām pēc Birkerta projekta atjaunotajā ēkā. Muzejs bija ieguvis gandrīz divas reizes plašākas telpas – balkonu ekspozīcijas zālē, mūsdienīgus darba kabinetus, speciāli aprīkotas telpas Muzeja krājumam un  skolēnu nodarbībām. 2022. gada 1. jūnijā apmeklētājiem atvēra jaunu Dizaina biroja H2E un Muzeja vēsturnieku veidotu pamatekspozīciju.

Ēkas būvdarbus finansēja valsts – par visām iekārtām, aprīkojumu  un ekspozīciju samaksāja Okupācijas muzeja biedrība no Muzeja atbalstītāju saziedotiem līdzekļiem.

MUZEJA APKĀRTRAKSTI digitalizēti no 1996. gada
(Atrodami pie attiecīgā gada Muzeja vēstures sadaļā)

Krājums

  • Muzeja krājums

    Muzeja krājums veidots no 1993. gada līdz ar Muzeja darbības uzsākšanu un šobrīd tā krājumā ir reģistrēti vairāk kā 75 000 priekšmetu, kuri ietver materiālās, rakstiskās un mutvārdu liecības par Latvijas valsts, zemes un tautas likteni Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1940. līdz 1991. gadam, okupācijas priekšvēsturi un okupācijas izraisītajām sekām.
     

    Muzejs komplektē materiālus par tēmu lokiem:
    Latvijas okupācijas priekšvēsture, Latvijas okupācija 1940. - 1991. gads, 1941., 1949. gada deportācijas, Latvijas iedzīvotāji nometinājumā un ieslodzījumā nometnēs, nacionālā pretestības kustība, vācu okupācija Latvijā 1941. - 1944./45. gads, Latvijas iedzīvotāji vācu un padomju armijā, okupācijas varu represīvā darbība, saimnieciskā politika, kultūras politika un darbība, padomju okupācijas postījumi Latvijā, atmoda Latvijā un valstiskās neatkarības atjaunošana, bēgļu gaitas Otrā pasaules kara beigās, trimdas izveidošanās un trimdas latviešu darbība, Latvijas okupācijas sekas pēc 1991. gada un Latvijas iedzīvotāju likteņi.

     

    Vēloties saglabāt piemiņu par okupācijas laiku, cilvēki Muzejam dāvinājuši personiskas lietas: dokumentus, fotogrāfijas, gleznas, dienasgrāmatas, vēstules, līdzpaņemtos un nometinājumā iegūtos priekšmetus un dalījušies savās atmiņās. Krājuma speciālisti ierakstījuši vairāk nekā 2400 video liecību, un tas ir viens no lielākajiem šai tēmai veltītajiem krājumiem Eiropā.

    Īpaša kolekcija – 13 vēstules, kas rakstītas uz bērza tāss un nosūtītas no nometinājuma un izsūtījuma vietām, kopš 2009. gada iekļautas UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā nominācijā "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss".

    Muzejam nodotie priekšmeti un ierakstītās videoliecības sevī nes katra cilvēka dzīvesstāstu, kurš vēsta ne tikai par pārdzīvotajām ciešanām, bet arī par izturību, pašaizliedzību un pretošanos.  

    Ar daļu no Latvijas muzeju neeksponētā krājuma, tai skaitā Latvijas Okupācijas muzeja krājumu, var iepazīties

    NACIONĀLĀ MUZEJU KRĀJUMA KOPKATALOGĀ

  • Audiovizuālais krājums

    Audiovizuālo materiālu krātuvē glabājas:
    • Videoliecības
    • Audioliecības un audioreportāžas
    • Videoreportāžas
    • Kino materiāli (16 mm, 8 mm)
    • Videoliecību palīgkrājums – videoliecību sniedzēju fotogrāfiju kopijas augstā izšķirtspējā
    Krājumā atrodamas gandrīz 2500 videoliecības, kas kopumā veido vairāk nekā 4500 stundu ierakstītu cilvēku dzīvesstāstu, ierakstīto videoliecību skaits nepārtraukti palielinās, jo turpinās videoliecību ierakstīšana.

    Audiovizuālo materiālu krātuve tika izveidota 1994. gadā neilgi pēc Latvijas Okupācijas muzeja dibināšanas, to izveidoja Andrejs Edvīns Feldmanis. Krātuvē pirmajos divos tās darbības gados tika vāktas liecības un reportāžas audio formātā, bet kopš 1996. gada – video formātā.

    Videoliecība ir padomju un/vai nacistiskās okupācijas režīmos cietušo personu, un nozīmīgu Latvijas vēstures notikumu aculiecinieku liecība uzņemta video kā vēstures avots.

    Videoliecībās skarti tādi tēmu loki kā padomju masu deportācijas 1941. un 1949. gadā, Holokausts, Latvijas karavīri Otrajā pasaules karā, nacionālā pretestības kustība, GULAGā izdzīvojušie, latviešu darbība trimdā, dažādu notikumu aculiecinieki, Afganistānas kara veterāni un citas tēmas.
    Videoliecību fragmentu izlases un uz videoliecību pamata veidotās dokumentālās filmas iespējams noskatīties Latvijas Okupācijas muzeja YouTube kontā: @occupationmuseum

    Videoliecības sniegušas ne tikai latviešu tautības personas, bet arī krievi, vācieši, ebreji, lietuvieši, igauņi un citu tautību pārstāvji. Videoliecības galvenokārt ir latviešu valodā, bet pieejamas liecības arī krievu, vācu, angļu, zviedru un lietuviešu valodās. Tāpat videoliecības pamatā ierakstītas Latvijā, tomēr daļa iegūta ekspedīcijās ārpus Latvijas – Lielbritānijā, Krasnojarskas novadā Krievijā, Vācijā, ASV un Kanādā.

     

    Audiovizuālo materiālu dāvinājumu nodošana muzejam un liecinieku pieteikšana intervijai.
    Ja jums pieder okupācijas laiku raksturojoši kino, audio vai video materiāli, kurus Jūs vēlētos dāvināt muzejam, vai arī, ja Jums ir zināma persona, kas varētu mums sniegt videoliecību un stāstīt par pieredzēto okupāciju gados, lūdzam sazināties ar muzeja Audiovizuālo materiālu krātuvi zvanot uz tālruņa numuru +371 66 116 757 vai rakstot evita.feldentale@okupacijasmuzejs.lv .

  • Krājuma izmantošana

    Muzeja krājums ir pieejams sabiedrībai izmantošanai zinātniskiem, pētnieciskiem, publicistiskiem un izglītojošiem nolūkiem.
    Ar eksponētajiem muzeja priekšmetiem var iepazīties pastāvīgajā ekspozīcijā un izstādēs, ar neeksponētajiem - muzeja lasītavā.
    Ar daļu no Latvijas muzeju neeksponētā krājuma, tai skaitā Latvijas Okupācijas muzeja krājumu, var iepazīties NACIONĀLĀ MUZEJU KRĀJUMA KOPKATALOGĀ

    Ar muzeja priekšmetiem un uzziņu materiālu – datu bāzēm un fotonegatīvu kartotēkām interesenti var iepazīties bez maksas.
    Jebkura veida kopiju izgatavošana no muzeja krājumā esošajiem priekšmetiem ir maksas pakalpojums (skatīt sadaļu pakalpojumi). Materiālu publicēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Okupācijas muzeja krājumu ir obligāta!

    Krājuma nodaļas apmeklējumu lūdzam pieteikt iepriekš: taiga.koknevica@okupacijasmuzejs.lv, +371 67 229 248,
    Audiovizuālo materiālu krātuves apmeklējumu: evita.feldentale@okupacijasmuzejs.lv, +371 66 116 757 .

     

     

  • Dāvinājumu nodošana Muzejam

    Ja jums pieder okupācijas laiku raksturojoši dokumenti, fotoattēli vai priekšmeti, ko jūs vēlētos dāvināt muzejam, lūdzam sazināties ar muzeja Krājuma nodaļu:
    taiga.koknevica@okupacijasmuzejs.lv, +371 67 229 248
    Ja jums pieder okupācijas laiku raksturojoši kino, audio vai video materiāli, kurus jūs vēlētos dāvināt muzejam, vai arī, ja jums ir zināma persona, kas varētu mums stāstīt par pieredzēto okupāciju gados, lūdzam sazināties ar muzeja Audiovizuālo materiālu krātuvi
    evita.feldentale@okupacijasmuzejs.lv, +371 66 116 757

Pakalpojumi

Krājuma pakalpojuma cenrādis

Elektronisko kopiju izgatavošana

10 EUR

Kopiju izgatavošana papīra formātā

  • A4 formāts (par lappusi)
  • A3 formāts (par lappusi)
  • 5 EUR
  • 7 EUR

Video materiālu kopiju izgatavošana

20 EUR

Audio materiālu kopiju izgatavošana

10 EUR

Kino materiālu kopiju izgatavošana

70 EUR

Muzeja krājuma pārziņa darbs (stunda)

15 EUR

Administratīvie izdevumi

10 EUR

Krājumu priekšmetu fotografēšana

10 EUR

Telpu īre

Izstāžu zāle (75 m²)

150 EUR/h (bez PVN)

Izglītības klase (45 m²)

75 EUR/h (bez PVN)

Kore (20 m²)

50 EUR/h (bez PVN)

Biedrības zāle (45 m²)

75 EUR/h (bez PVN)

Publiskā vēsture

  • Publiskās vēstures nodaļa

    Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļa tika atjaunota 2022. gada 1. februārī, gatavojoties muzeja rekonstruētās ēkas un pastāvīgās ekspozīcijas atklāšanai. Nodaļas galvenais uzdevums ir vēstures jautājumu komunikācijas sabiedrībai, paplašinot ekspozīcijas kontekstu, padziļinot atsevišķu aspektu izpratni un veidojot kopsakarības. Šajā nolūkā nodaļa sadarbojas ar vēstures pētniecības centriem, muzejiem un atmiņas institūcijām. Tiek rīkotas konferences un semināri, diskusijas ar apmeklētājiem,  gatavotas dažādas publikācijas. Lekcijas par svarīgiem vēstures aspektiem tiek piedāvātas gan klātienē, gan attālināti. Svarīgs papilduzdevums ir intervijas un komentāri plašsaziņas līdzekļiem, kā arī sadarbība ar partneriem Latvijā un ārvalstis.

    Nodaļā strādā tās vadītājs Dr.hist. Gints Apals, pētnieki Dr.hist. Ainārs Lerhis un Dr.hist. Edvīns Evarts, projektu koordinators vēsturnieks M.A. Pēteris Kalniņš un Piemiņas vietu projekta pētniece Kristīne Čakstiņa.

     

  • Sabiedrības izpratni veicinošas aktivitātes par Latvijas vēstures notikumiem

    2022. gada 16. jūlijā Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) valdes priekšsēdētāja Dzintra Bungs un Kultūras ministrijas valsts sekretāra p.i. Baiba Zakevica parakstīja līdzdarbības līgumu par valsts pārvaldes uzdevuma – pierādījumos balstītas informācijas par Latvijas vēstures notikumiem popularizēžanu – veikšanu. Pārvaldes uzdevuma veikšanas laiks ir trīs gadi no līguma spēkā stāšanās dienas. Šim nolūkam pirmajā gadā Kultūras ministrija piešķīrusi 62 000 euro lielu finansējumu.

    Līguma ietvaros LOMB apņēmusies veicināt sabiedrības izpratni par dažādiem Latvijas vēstures notikumiem un faktiem laikposmā no Otrā pasaules kara sākuma līdz mūsdienām, un konkrēti:
        katru gadu nodrošināt vismaz 12 (divpadsmit) publikāciju (rakstveidā, audio vai video formātā) sagatavošanu un publicēšanu par dažādiem vēstures notikumiem un faktiem, pamatojoties uz pierādījumos balstītu informāciju, tostarp par Nacionālās pretošanās kustības darbību un mazākumtautību līdzdalību dažādos vēstures notikumos;
        katru gadu veicināt sadarbību starp vismaz 2 (divām) dažādām Latvijas atmiņas institūcijām un neatkarīgiem pētniekiem, kā arī veicināt vienotas sociālās atmiņas izpratnes nostiprināšanos Latvijas sabiedrībā;
        katru gadu sadarbībā ar vietējām kopienām organizēt vismaz 5 (piecas) diskusijas ar sabiedrību par dažādiem Latvijas vēstures notikumiem un faktiem visos Latvijas reģionos, tostarp dažādu atceres dienu ietvaros un nozīmīgu Latvijas vēstures notikumu norises vietās.

  • Atskaite par projektu "Pierādījumos balstītas informācijas par Latvijas vēstures notikumiem popularizēšanu" Veiktie pasākumi 15.07.2022.-14.07.2023.

    2022. gads.

    Augusts:
    23.augusts, raidieraksts sadarbībā ar Radio NABA, "1939. gads, 23. augusts: Molotova–Ribentropa pakts". (video)
    Septembris:
    27.septembris, raidieraksts sadarbībā ar Radio NABA, "Padomju karabāzu izvietošana Latvijā 1939.gadā". (video)
    Oktobris:
    25.oktobris, raidieraksts sadarbībā ar Radio NABA, "Vācbaltiešu izceļošana – cēloņi un sekas". (video)
    29.oktobris, populārzinātnisks raksts www.lsm.lv, "Latvijas komjauniešu «dumpis» 1959. gadā". (raksts krievu valodā)
    Novembris:
    29.novembris, raidieraksts sadarbībā ar Radio NABA, "Pretošanās: Gunārs Astra". (video)
    30.novembris, skolotāju seminārs Jelgavā, "Pretošanās".
    Decembris:
    28.decembris, populārzinātnisks raksts, "ir. domuzīme" D2022/6, "Diplomāti, trimda un vara".

    2023. gads.

    Janvāris:
    7.janvāris, populārzinātnisks raksts, www.lsm.lv, "Nacionālo partizānu kaujas Kabiles apkārtnē 1945-1946" (raksts krievu valodā)
    31.janvāris, raidieraksts sadarbībā ar Radio NABA, "Literatūra un māksla". (video)
    Februāris:
    1.februāris, kolokvijs, Sociālo zinātņu teoriju izmantošana pretošanās kustību izpētē.
    28.februāris, raidieraksts sadarbībā ar Radio NABA, "Diskotēkas kā priekšvēstnesis padomju sistēmas sabrukumam".
    Marts:
    1.marts, publiskā diskusija, Daugavpils, "Atceres telpa Latgalē: konflikti un risinājumi", (video)
    4.marts, populārzinātnisks raksts, www.lsm.lv, "Vandzenes partizāni un viņu atbalstītāji. Blūmu ģimenes traģēdija un «Valdu» māju noslēpums" (raksts krievu valodā)
    16.marts, kolokvijs, “Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas Otrā pasaules kara gados” (video)
    16.marts, skolotāju seminārs, “Pretošanās”
    28.marts, raidieraksts sadarbībā ar Radio NABA, " Kā 1944. gadā mēģināja atjaunot Latvijas neatkarību?"
    Aprīlis:
    9.aprīlis, populārzinātnisks raksts, www.lsm.lv, “Svētki paralēlajā pasaulē. Kā Lieldienas svinēja un apkaroja padomju okupācijas laikā”
    Maijs:
    Populārzinātnisks raksts, žurnāls "Nezināmā Vēsture", Nr.3. "Padomju Latvijas suverenitātes imitācija".
    13.maijs, diskusija, “Latvijas nacionālie partizāni: izpētes stāvoklis, problēmas un izaicinājumi”
    24.maijs, kolokvijs, “Reliģiskā pretošanās Latvijas okupācijas periodā”
    Jūnijs
    9.jūnijs, diskusija, “Vai bija iespējams pretoties, sadarbojoties ar totalitāru režīmu?”
    30.jūnijs, kolokvijs, “Vēstures pētnieku kolokvijs Latvijas valstiskuma idejas Otrā pasaules kara laikā”
    Jūlijs:
    Populārzinātnisks raksts, žurnāls "Nezināmā Vēsture", Nr.4. "Administratīvā elite "vācu laikā""
    15.jūlijs, atmiņu maršruts, “Kurelieši”

     

     

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība

LATVIJAS OKUPĀCIJAS MUZEJA BIEDRĪBA
Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB) ir Latvijas Okupācijas muzeja juridiskais īpašnieks un pārvaldītājs. Biedrība ir reģistrēta Latvijas Biedrību un nodibinājumu reģistrā un darbojas saskaņā ar Latvijas likumiem un Biedrības statūtiem. Biedrība ir pēctece Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fondam (OMF), kas darbojās no 1993. gada līdz 2006. gadam, kad to pārreģistrēja saskaņā ar jauno Latvijas sabiedrisko organizāciju likumu. Statūtos Biedrība ir definēta kā "labdarīga bezpeļņas biedrība, kuras mērķis ir pārvaldīt un gādāt par tās struktūrvienību – Latvijas Okupācijas muzeju."  Biedrības augstākā pārvaldes institūcija ir Biedrības Biedru sapulce, kas ievēlē Biedrības valdi kā savu izpildinstitūciju.

Muzejs, kā Biedrības struktūrvienība, darbojas uz Biedrības statūtu un biedru sapulces apstiprināta Muzeja nolikuma pamata. Nolikums nosaka "Muzeja misiju, mērķus, uzdevumus, struktūru, amatpersonu un citu darbinieku funkcijas, finansiālo nodrošinājumu, tiesības un pienākumus."

 

Lasīt vairāk

Muzeja vēsture

  • Muzeja vēsture

    Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993. gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB).
    Latvijas Saeima 2006. gadā apstiprināja Latvijas Okupācijas muzeja likumu, kas nosaka valsts attiecības ar OMB, nodrošina valsts finansiālo atbalstu muzejam un nostiprina muzeja tiesības lietot ēku un tai piederošo zemi. 2010. 2011. un 2012. gadā muzejs no valsts saņēma tikai ap 10% no muzeja operatīvā gada budžeta izdevumiem, pārējie līdzekļi ir apmeklētāju un atbalstītāju ziedojumi. Lielākie muzeja atbalstītāji ir ārzemju latviešu sabiedrība - gan organizācijas, gan individuāli ziedotāji.
    Muzejs iekļauts Latvijas valsts diplomātiskajā protokolā, un to apmeklē daudzi ārvalstu vadītāji, diplomāti un citi oficiālo vizīšu pārstāvji.

  • 1993 Muzeja dibināšana

    • Februārī Viskonsinas (ASV) universitātes vēstures profesors Paulis Lazda iesniedz Latvijas Kultūras ministrijai ierosinājumu izveidot muzeju, kas liecinātu par Latvijas valsti, tautu un zemi okupācijas laikā no 1940. līdz 1991. gadam. Muzejam paredzēta Latvijas muzeju toreizējā praksē neparasta galvenā misija – nevis oriģinālu vēsturisku vērtību glabāšana, bet vēsturisku notikumu skaidrošana, izmantojot arī dokumentu kopijas un priekšmetu atdarinājumus. Projekts iegūst principiālu Kultūras ministrijas atbalstu un atļauju pirmajai izstādei izmantot Latvijas Kara muzeja filiāles, bijušā Latviešu sarkano strēlnieku muzeja, telpas Rīgā. Lai projektu īstenotu, 1993. gada 6. maijā 11 personas (5 no Latvijas, 3 no Austrālijas un 3 no ASV) nodibina Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fondu (OMF) kā atklātu sabiedrisku bezpeļņas organizāciju. OMF statūtus reģistrē 1993. gada 21. maijā.
    • Seko intensīvs darbs sagatavot īsu ievadu par apstākļiem neatkarīgajā Latvijā 1930. gadu beigās un izstādi Baigais gads, 1940./1941. Paskaidrojumu tekstus raksta OMF dibinātāji: Paulis Lazda, Gundega Michele, Richards Pētersons, Gunārs Priedītis, Leons Taivāns, Anna Zoldnere. Nolemj, ka teksti būs latviešu, angļu, krievu un vācu valodā. Izstādi iekārto interjeriste Anna Zoldnere. Sagatavošanas darbos iesaistās arī Rūsiņš Albertiņš, Ivars un Vija Muzikanti, Visvaldis Aivars, Aldis Aleks, Teofīls Dreimanis, Alfrēds Geidāns, Zigfrīds Kravalis, Anda Līce, Valters Nollendorfs, Dagnija Staško un Sergejs Švilpe. Jaunais projekts saņem pirmos ziedojumus no atbalstītājiem Austrālijā un ASV.
    • 1. jūlijā atklāj Baigā gada izstādi, kas iegūst lielu sabiedrības atsaucību. Atklāšanu ievada mācītājs Augusts Ālers. Dzied Emīla Dārziņa un Rīgas Doma zēnu koris Jāņa Ērenštreita vadībā. Saeimas deputāte Inese Birzniece nolasa Ārlietu ministra Georga Andrejeva apsveikumu. Apmeklētājus uzrunā akadēmiķis Jānis Stradiņš, dzejniece Anda Līce un profesors Paulis Lazda.
    • Annas Zoldneres vadībā izstāde paliek atvērta līdz septembra beigām. Viņa vada turpmākos Muzeja izveidošanas darbus Rīgā. Gada beigās arhivāres darbu sāk Brigita Radziņa.

     

  • 1994

    • Gada sākumā izveido OMF valdi astoņu locekļu sastāvā. Vēlāk to paplašina uz pagaidu padomi, ko 1996. gadā nomaina OMF padome.
    • 14. jūnijā valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par nacistiskās Vācijas okupācijas laiku no 1941. līdz 1945. gadam. Ekspozīcijas sākumā apskatāms gulaga barakas atdarinājums.

     

  • 1995

    • 14. jūnijā valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par Staļina varas laiku Latvijā no 1945. līdz 1953. gadam.
    • Klīvlandes latvieši ASV izveido Okupācijas muzeja pamatfondu.
  • 1996

    • 14. jūnijā sadarbībā ar Latvijas Dzelzceļu pie piemiņas akmens Torņakalnā atklāj vilciena vagonu, kas veltīts 1941. gada deportāciju upuru piemiņai.
    •  Valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par laika posmu no 1953. līdz 1964. gadam.
    • Jūnijā Pedvālē notiek pirmā OMF padomes sēde. Dagnija Staško izstrādājusi muzeja Izglītības programmas projektu. Programma „Muzejs skolās – skolas muzejā”.
    • 1. oktobrī sāk ierakstīt video liecības. Muzejs iegādājas pirmo videokameru par Sorosa fonda finansējumu.
    • ASV nodibina Okupācijas Muzeja Fonda Atbalsta Grupa ASV. Tās vadītāja ir Ilze Schwartz.
    • Muzejs izdod pirmos divus Apkārtrakstus.

    1. Apkārtraksts

    2. Apkārtraksts

     

  • 1997

    • Dagnija Staško sāk vadīt Okupācijas muzeja Izglītības programmu (IP). IP aizsāk publisku lekciju ciklu „Otrās otrdienas”. Sāk izdot „IPziņas”.
    • Valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par laika posmu no 1964. līdz 1984. gadam.
    • Muzejs saņem pirmo finansiālo atbalstu no Latvijas valsts - Ls 15 000 ēkas uzturēšanai.
    • Muzejs izdod pirmo grāmatu: Benitas Plezeres–Eglītes deportācijas laika zīmējumu un stāstu grāmatu „Ar bērna acīm” (latviešu un angļu valodā).

    3. Apkārtraksts

    4. Apkārtraksts

  • 1998

    • Augustā Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēkas nodošanu Rīgas domes īpašumā. KM izveido darba grupu, lai salīdzinātu Latvijas Kara muzeju un Okupācijas muzeju. Jaundibinātās Muzeju valsts pārvaldes priekšniekam Jānim Garjānim tiek iesniegts pārskats par muzeja darbību.
    • 14. jūnijā atklāj muzeja pamatekspozīcijas pēdējo posmu.
    • Izglītības programma sagatavo izstādi par Zvārdes pagastu „Izpostītā zeme”, kas ceļo pa 30 Latvijas skolām.
    • Starptautiskā ceļojošā izstāde „Latvija atgriežas Eiropā”, ko finansē valsts, pirmoreiz izstādīta Eiropas Parlamenta ēkā Briselē, pēc tam virknē pilsētu Eiropā, arī ASV, Kanādā un Austrālijā.
    • Valtera Nollendorfa redakcijā tiek izdota grāmata „Latvijas Okupācijas muzejs, 1940–1991”.
    • No valsts tiek saņemts finansējums Ls 29 000 ēkas uzturēšanai, Ls 11 000 Pētniecības programmas izveidei Dr. hab. hist. Heinriha Stroda vadībā, Ls 34 546 ceļojošajai izstādei.
    • Kopš 1998. gada Okupācijas muzeja apmeklējums ir iekļauts valsts protokolā un to apmeklē daudzas oficiālās delegācijas. Pirmais ir Islandes prezidents Ragnārs Grimsons.

    5. Apkārtraksts

    6. Apkārtraksts

  • 1999

    • Sadarbībā ar Muzeja vadību viens no Muzeja ēkas autoriem, arhitekts G. Lūsis-Grīnbergs, izstrādājis projektu ēkas piebūvei, kas dotu Muzejam nepieciešamās papildus telpas. Projektu piedāvā Rīgas domei, bet to neizskata un februārī Rīgas dome nolemj Muzeja ēku nojaukt, izvietojot Muzeja ekspozīciju „citās piemērotās telpās.” Seko vairāku vietu apskate, bet piemērotas telpas neatrod. Muzeja atbalstītāji sūta Rīgas domei protesta vēstules.
    • Pamatekspozīcija ir pabeigta, un Muzejs sāk veidot tematiskas izstādes. 24. martā prezidents Guntis Ulmanis atklāj piemiņas izstādi 1949. gads. Aizvestie. 14. jūnijā atklāj tematisko izstādi Dzīvot un izdzīvot ar mākslu, 18. novembrī – tēlniekam Eduardam Sidrabam veltītu piemiņas izstādi.
    • Muzeja telpas izmanto ar Muzeja tematiku saistītu grāmatu prezentācijām. Piemēram, martā D. A. Lēbera (Loeber) grāmata LU absolventi – juristi, 1919 – 1944, un I. Zālītes Slepenais karš pret Latviju, septembrī H. Stroda Nacionālo partizānu karš. Dokumenti un materiāli.
    • No jūnija Muzeju vada Gundega Feldmane-Zāns, Sabiedriskās attiecības pārzina Dagnija Staško, Izglītības programmu vada Ieva Gundare.

    7. Apkārtraksts

    8. Apkārtraksts

  • 2000

    • Janvārī klajā nāk dokumentu krājums „Dokumenti liecina” (mācību līdzeklis skolām, metodes darbā ar vēstures avotiem).
    • Martā iznāk pirmā OM Gadagrāmata – zinātnisku rakstu un dokumentu pirmpublikāciju krājums.
    • Jūnijā iznāk Andreja Edvīna Feldmaņa grāmata „Masļenku traģēdija”.
    • Pavasarī izveido Piemiņas vietu programmu.

    9. Apkārtraksts

    10. Apkārtraksts

  • 2001

    • Muzeja vestibilā izstāda Graudu mucas stāstu par saimnieku, kas 1944. gadā, bēgļu gaitās dodoties, graudus paslēpis dīķī iegremdētā mucā – tie atrasti 2000. gadā. Māra Loca fotogrāfiju izstādē Rīga toreiz un tagad – redzamas 50 gados notikušās pārmaiņas. Izstādes Augusta pučs, Trimdas tautas tērpi atgriežas un stāsta un gada beigās Sniegpārsliņas – deportēto un ieslodzīto Latvijas iedzīvotāju brīnumskaisti balto darbu darinājumi piesaista apmeklētāju uzmanību un interesi. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 14. jūnijā atklāj deportāciju 60 gadu piemiņas izstādi Deportācija 14.VI 1941. Deportation. Izglītības darbinieki sagatavo jaunu izstādi No okupācijas līdz brīvībai, 1939-1991, kurai teksti ir latviešu, angļu un krievu valodā. Divi komplekti muzeja darbinieku pavadībā sāk ceļot pa Latvijas skolām.
    • Pasaulē labi pazīstamais arhitekts Gunārs Birkerts Rīgas pilsētai 800 gadu jubilejā dāvina savu Okupācijas muzeja ēkas paplašināšanas vīziju. Oktobrī Rīgas Pilsētas attīstības komiteja nolemj apturēt ēkas nojaukšanu.
    • Attīstās Muzeja zinātniskais darbs. Muzejs izdod Gadagrāmatu-2000; Heinrihs Strods un Valters Nollendorfs darbojas Latvijas Vēsturnieku komisijā. Piemiņas vietu programma uzsāk projektu izveidot čekas upuru piemiņas zīmi pie “Stūra mājas” Stabu ielā Rīgā. Tās tēlnieks būs Gļebs Panteļejevs sadarbībā ar arhitektu Andri Veidemani.
    • Muzeja gada apmeklētāju skaits pirmoreiz pārsniedz 40 000, no kuriem 3362 ir skolēni.

    11. Apkārtraksts

    12. Apkārtraksts

  • 2002

    • Muzejs iegūst valsts akreditēta muzeja statusu.
    • Martā uzsāk arhīvā esošo priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju, manuskriptu, foto negatīvu automatizētu inventarizēšanu un aprakstīšanu datubāzē „Krājuma katalogs”.
    • Decembrī notiek skolēnu konkursa „Okupācijas muzeja sapņu ēka” izstādei veltīts sarīkojums.
    • Gada nogalē muzejs piedalās starptautiskas skolotāju konferences par komunisma mācīšanu rīkošanā. Šīs konferences vajadzībām izveido pirmo versiju mācību materiālam „Komunisms”. Eiropas Vēstures skolotāju asociācija EUROCLIO savas gada konferences programmā iekļāva nodarbību par šo materiālu.

    13. Apkārtraksts

    14. Apkārtraksts

  • 2003

    • 7. maijā muzeja pagraba telpās notiek pirmizrāde režisora Laura Gundara izrādei „Pieskaries baltajam lācim!”.
    • 14. jūnijā atklāj piemiņas zīmi "Melnais slieksnis" pie Čekas nama Stabu ielā.
    • 1. jūlijā svinīga OMF sēde. Muzejs svin 10 gadu jubileju un atklāj muzeja vēsturei veltītu foto izstādi.

    15. Apkārtraksts

    16. Apkārtraksts

  • 2004

    • 6. jūlijā svētbrīdis Rīgas Meža kapos pie Baltajiem krustiem, ko organizē muzeja Piemiņas vietu programma. Turpmāk ik gadu 6. jūlijā notiek piemiņas sarīkojums.
    • Sadarbībā ar jauno Francijas kultūras centru Rīgā, Muzejs sagatavo izstādi centra telpās „Franču grupa un mākslinieks Kurts Fridrihsons”.
    • Valsts finansējums Muzejam šajā gadā sasniedzis līdz šim visaugstāko summu: Ls 75 500, kas sedz apmēram 1/3 izdevumu, ieskaitot sēklas finansējumu nākotnes nama plānošanas darbu sākšanai.
    • Sasāpējušais Muzeja ēkas piederības jautājums ir principā atrisināts, jo saņemta Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra 24. augustā parakstīta vēstule, ka Rīgas dome piedāvā „nodot bez atlīdzības valsts īpašumā Rīgas pašvaldības īpašumā esošo Okupācijas muzeja ēku un tai piesaistāmo zemes gabalu Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1”. Tai seko LR kultūras ministres Helēnas Demakovas 31. augusta vēstule ar apliecinājumu, ka viņa augšminēto priekšlikumu atbalsta, un KM nodos ēku Okupācijas muzeja fonda (OMF) lietošanā.

    17. Apkārtraksts

    18. Apkārtraksts

  • 2005

    • Jūlijā notiek OMF Padomes sēde, kurā apstiprina Okupācijas muzeja biedrības (OMB) statūtus.
    • Muzejā notiek Latvijas Pasta izdotās Gunāra Astras piemiņas markas un pirmās dienas aploksnes apzīmogošana, astoņu grāmatu atklāšana – no tām divas ir Muzeja jaunizdevumi: Muzeja sestā gadagrāmata un Andrieva Ezergaiļa Nazi/Soviet Disinformation about the Holocaust in Latvia.
    • Līdz gada beigām Muzeja krājumā ir 37 025 vienības. Video krātuve, ar konferenci un izstādi, septembrī atzīmē savu 1000. video liecības ierakstu.
    • Jau vairākus gadus muzeja pārvaldītāja – Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonda (OMF) padome – ir jutusi vajadzību uzlabot 1998. gada statūtus. Jaunais 2004. gada Latvijas Republikas „Biedrību un nodibinājumu likums” un nepieciešamība organizāciju pārreģistrēt 2005. gadā noved ne tikai pie jauniem statūtiem, bet arī pie organizācijas nosaukuma maiņas. No 2006. gada tā saucas Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (OMB). Organizācijas uzdevumi paliek nemainīti: finansiāli nodrošināt un pārraudzīt Muzeja darbu.

    19. Apkārtraksts

    20. Apkārtraksts

  • 2006

  • 2007

    • 29. septembrī Okupācijas muzejs un Sandra Kalniete saņem Rietumu ētikas un kultūras fonda balvu.
    • IP iegūst Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas izglītības iestādes statusu.

    23. Apkārtraksts

    24. Apkārtraksts