Muzejā aizvadīts vēsturnieku kolokvijs

Saistībā ar Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas 83. gadadienu Latvijas Okupācijas muzejā 2024. gada 29. janvārī notika muzeja Publiskās vēstures nodaļas organizēts Vēstures pētnieku kolokvijs “Latvijas pārstāvēšana starptautiski okupācijas gados – Latvijas Republikas ārlietu dienesta, pretestības kustības organizāciju un trimdas organizāciju pieejas (1940–1991)”.  Publiskajā diskusijā referēja muzeja vēsturnieki Dr. hist. Ainārs Lerhis, Dr. hist. Edvīns Evarts un Dr. hist. Gints Apals.

VIDEO IERAKSTS

Līdz ar Latvijas valsts okupāciju izvirzījās jautājums – kas un kādā veidā ir tiesīgs (spējīgs) turpināt pārstāvēt de iure pastāvošo Latvijas Republiku starptautiskajās attiecībās. Latvijas Republikas ārlietu dienests kopš 1940. gada vasaras bija jaunā situācijā. Diplomāti uzskatīja, ka valsti pirmām kārtām pārstāv ārlietu dienests – vienīgā darbojošā Latvijas valsts iestāde. Tās darbība turpmāk bija ļoti ierobežota. Tomēr dienesta darbības pamatuzdevums bija plašs – nodrošināt Latvijas Republikas de iure pastāvēšanu, atgādināt Latvijas tiesības uz valsts neatkarības atjaunošanu, iespēju robežās aizstāvēt Latvijas Republikas fizisko un juridisko personu tiesības u.c. Ierobežotas kapacitātes apstākļos bija jāaizstāv galvenie valsts de iure pastāvēšanas jautājumi, izmantojot valsts turpināšanās (kontinuitātes) argumentāciju. Cik lielā mērā diplomāti varēja un spēja pildīt šos uzdevumus?

Referenti diskutēja arī par ārlietu dienesta juridisko statusu okupācijas gados, sūtņu diskusijām un izstrādātām nostādnēm tālākās darbības jautājumos. Kāpēc netika īstenota trimdas valdības ideja? Otrā pasaules kara gados parādījās arī nelegālo pretestības kustības organizāciju, sevišķi Latvijas Centrālās Padomes (LCP), vēlme starptautiski pārstāvēt Latviju, kas turpinājās arī pēc kara ar bijušo Latvijas valsts politiķu un Saeimas deputātu atbalstu J.Rancānam kā Valsts prezidenta vietas izpildītājam trimdā. Kādas bija LCP attiecības ar citām organizācijām, vīzija ārlietu jautājumos, piemēram, Baltijas konfederācijas ideja? Tomēr LCP bija svarīga nozīme valstiskuma idejas uzturēšanā. 

Diskusijā tika iezīmētas galvenās norises starptautiskajās attiecībās no Otrā pasaules kara beigām līdz Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai, un analizēts, kādā veidā tās ietekmēja Latvijas pārstāvniecības struktūru darbību. LCP darbība izsīka, ārlietu dienesta kapacitāte samazinājās. Latvijas pilsoņu pārstāvniecības veidošana trimdā neguva panākumus. Toties trimdā notika latviešu etnisko organizāciju veidošana. Trimdas organizācijas pieņēmās spēkā un kļuva efektīvākas, tās spēja pielāgoties starptautiskās situācijas dinamikai, varēja ievērojami aktīvāk un rezultatīvāk darboties Latvijas labā. 

Kolokvija programma:

• Dr. hist. Ainārs Lerhis “Latvijas valsts pārstāvības aspekti Latvijas Republikas ārlietu dienesta darbībā un ieskats citu organizāciju nostājā” (VIDEO)
• Dr. hist. Edvīns Evarts “Latvijas Centrālās Padomes nostāja” (VIDEO)
• Dr. hist. Gints Apals “Starptautisko attiecību dinamika un Latvijas ārlietu dienesta un latviešu trimdas organizāciju darbības aspekti” (VIDEO)

Kolokvijs notika Latvijas Okupācijas muzeja biedrības un Kultūras ministrijas līdzdarbības līgumā “Par valsts pārvaldes uzdevuma – pierādījumos balstītas informācijas par Latvijas vēstures notikumiem popularizēšana – veikšanu” paredzēto pasākumu plāna ietvaros. Kolokviju finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu ir atbildīga Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.