Muzeja vēstnesis Austrālijā

Muzejam ir paveicies, ka tam ir savi vēstneši pasaulē. Šoreiz ir patiess prieks, ka tā ir zinošā un enerģiskā Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa, kas devusies apceļot Austrāliju, lai viesotos dažādās pilsētās un kopienās ar nodomu tajās dalīties Latvijas Okupācijas muzeja un visas Latvijas vēstures stāstā. Šis ceļojums ir atbilde Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē laipnajam aicinājumam teikt 18. novembra runu astoņās pilsētās Austrālijā, kā arī Jaunzēlandē.

Nākamajos mēnešos mēs ļausim jums sekot līdzi šim ceļojumam mūsu sociālajos tīklos un mājaslapā.

Pirmais pieturas punkts bija Melburna, kur šī mēneša sākumā, 4. oktobrī, Valda pievienojās Daugavas Vanadžu (DV) Melburnas kopas rīkotajām pusdienām.

Katra mēneša pirmajā sestdienā DV un viņu palīgi sagatavo pusdienas tiem melburniešiem, kam ir vēlme paviesoties Daugavas Vanagu telpās un pačalot ar saviem draugiem. Dalībnieku skaits sarūk, bet Valda stāsta, ka bijusi patīkami pārsteigta redzēt cik daudz virtuvē ir palīgu – galvenokārt vidējās un jaunākas paaudzes cilvēku. Dažkārt tie nedarbojas nekur citur latviešu sabiedrībā, bet tomēr reizi mēnesī dodas uz Daugavas Vanagu namu, lai iepriecinātu pusdienu apmeklētājus.
 
Valda klātesošajiem pastāstīja par jaunumiem Latvijas Okupācijas muzejā, atgādinot, ka muzejs būtībā pastāv, pateicoties trimdas latviešu ziedojumiem un atbalstam 32 gadu garumā. Viņa pastāstīja par muzeja nozīmīgo lomu Latvijā, izpildot tādas funkcijas, ko neveic citi – piemēram, protokola vizītes. 1925.gadā atzīmējam 90 gadus kopš atklāja Brīvības pieminekli. Šajos 90 gados pieminekļi ir celti un nojaukti, bet nav uzcelts neviens piemineklis pretošanās kustībām. 

Valda uzsvēra, ka tieši pretošanās vieno mūsu tautu, jo gan Latvijā, gan trimdā bija spēcīgs pretošanās gars, kas izpaudās vairākos veidos. Tagad ceļam pieminekli “Svešai varai spītējot” netālu no Nacionālās operas. Pieminekļa celšanas darbs ir ietilpīgs un dārgs, vajadzīgs atbalsts. 

Biedrības valdes priekšsēde Daugavas Vanadzēm uzdāvināja Induļa Zālītes bukletu par VDK darbu Latvijā, muzeja Mika grāmatiņu, kā arī nesen klajā laisto Vinetas Skujiņas grāmatu par Latviešu valodas diskrimināciju un sabiedrības divvalodību Latvijā. Pēdējā klātesošos izraisīja īpašu interesi.

Attēli galerijā secīgi: 

Koidula Nemirro (Daugavas Vanadžu publisko attiecību pāstāve), Valda Liepiņa, Ilze Ābele;

Daugavas Vanadžu pusdienas;

Valda un Aina Kučere Daugavas Vanadžu pusdienās;

Daugavas Vanadžu pusdienas Melburnaā;

Valda Liepiņa iepasīstina ar Vinetas Skujiņas monogrāfiju.