Muzeja vēstnesis Austrālijā

11. oktobrī Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēde Valda Liepiņa viesojās Melburnas lietuviešu namā, kur apmēram simt klausītājiem — baltiešu kopienas pārstāvjiem —  stāstīja par aizkulisēm, kas saistītas ar 1974. gada 3. augusta pārsteidzošo ziņojumu no Maskavas ziņu aģentūras Reuters. Ziņojumā tika atklāts, ka Austrālijas Strādnieku partijas valdība jau vairākus mēnešus slepenībā bija pieņēmusi lēmumu atzīt Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā de jure. Šāds lēmums pretnostatīja Austrāliju gandrīz visai pārējai pasaulei, kas Baltijas valstu okupāciju atzina tikai tikai kā faktu (de facto).

Daudzi no klātesošajiem klausītājiem bija tie paši, kuri savulaik aktīvi piedalījās gadu demonstrācijās un vēstuļu kampaņā, kas ilga vairāk nekā gadu un noslēdzās ar toreizējā premjerministra Gofa Vitlama (Gough Whitlam) atlaišanu 1975. gada 11. novembrī. Ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Liberāļu partija, un jaunievēlētās valdības vadītājs Malkolms Freizers (Malcolm Fraser) dažu dienu laikā atcēla 1974. gada lēmumu.

Baltiešu kopienas vienotā un redzamā rīcība vainagojās ar uzvaru, kas vēlāk izrādījās izšķiroša: de jure atzīšanas saglabāšana pasaules mērogā kļuva par pamatu Latvijas Republikas turpinājumam pēc 1990. gada 4. maija.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā, Austrālija bija sestā valsts, kas atjaunoja diplomātiskos sakarus ar Baltijas valstīm.

Raksts laikrakstā Latvietis.

18. oktobrī Sidnejas latviešu namā Valda Liepiņa tikās ar apmēram 50 baltiešiem, daloties pārskatā par Austrālijas baltiešu uzvaru pār Vitlama valdību 1974.–1975. gadā.

Pēc prezentācijas notika spraigas pārrunas, daudziem atceroties savu līdzdalību to gadu notikumos, bet jaunākajai paaudzei uzdodot jautājumus par notikumu gaitu, lēmuma atcelšanas nozīmi un šīs 50 gadu senās uzvaras nozīmi šodienas pasaules apstākļos.

Sarunas noslēgumā tika atzīmēts, ka de facto atzīšana (pretēji de jure atzīšanai) var būt izšķirošs faktors okupētas valsts nākotnē — tā spēj saglabāt cerību uz brīvības un valstiskuma atjaunošanu.

Pateicība Valdai arī par skaistajiem Sidnejas ostas un pludmales skatiem.

19. oktobrī Valda Liepiņa devās uz Adelaidi, kur Adelaides latviešu namā turpināja stāstīt par notikumiem pirms piecdesmit gadiem.

Nozīmīgi, ka Valdas stāstījums neaprobežojas ar to, ko daudzi dalībnieki jau zināja un paši bija piedzīvojuši, bet gan apskatīja pasaules notikumus un Reālpolitikas tendences. Toreiz Austrālijas baltieši neapjauta, cik nozīmīga bija viņu pretošanās, jo vienlaikus notika gatavošanās Helsinku 1975. gada konferencei, kur Padomju līderis Leonīds Brežņevs cerēja panākt rietumvalstu (īpaši ASV) okupēto teritoriju robežu atzīšanu.

ASV prezidents Džeralds Fords tolaik baidījās no baltiešu nostājas, un tieši Austrālijas baltieši bija pietiekami skaļi un ietekmīgi, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas.

Adelaidē Valda apmeklēja arī Migrācijas muzeju, kur īpaša vieta veltīta Latvijas bēgļu iebraukšanai. Katru gadu 14. jūnijā Adelaides baltiešu kopienas piemin 1941. gada izsūtītos, un muzeja pagalmā skan uzrunas, dziesmas un jauniešu muzikālie priekšnesumi.

Valda tikās arī ar Ukraiņu dāmu asociācijas pārstāvēm, kas dibināta ap 1950. gadu, neilgi pēc tam, kad ukraiņu bēgļi līdzīgi kā baltieši ieradās Adelaidē. Asociācijas vadītāja Irena Bujenko stāstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ukraiņi Austrālijā Lieldienas un Ziemassvētkus svin saskaņā ar rietumu kristiešu kalendāru, lai gan atšķirības joprojām pastāv. Pirms trīsdesmit gadiem asociācija iegādājās savas telpas, kur izveidots pastāvīgs muzejs, kurā aplūkojami daudzveidīgi tradicionālie izšuvumi un rokdarbi — apliecinājums bagātīgajai kultūras mantojumam, kas vieno Austrālijas ukraiņus un baltiešus.
Daugavas skola Melburnā svin 75 gadu jubileju.

Sestdien, 25. oktobrī, mūsu vēstnese Valda Liepiņa piedzīvoja īpašu notikumu — bērnības latviešu skolas zvans viņu aicināja uz lieliem svētkiem. Melburnas latviešu biedrības (MLB) Daugavas skola atzīmēja savu 75. dibināšanas gadadienu!

Iespaidīgi, ja padomā, ka latvieši Austrālijā sāka ierasties tikai starp 1947. un 1949. gadu. Jau 1950. gadā Melburnas latviešu sabiedrība saprata, cik svarīgi ir saglabāt valodu un kultūru nākamajām paaudzēm — tā tapa Daugavas skola.
Pirmais skolas pārzinis bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Dzenis, un viņam pievienojās vairāki Latvijā izglītoti skolotāji un aizrautīgi atbalstītāji. Skolas ziedu laikos, 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā, Daugavas skolu apmeklēja starp 100 un 180 skolēnu, šodien ir krietni mazāk. Īpašs lepnums ir viena no skolotājām, kas dzimusi Austrālijā un strādājusi Daugavas skolā jau 35 gadus!

Svētku pasākumā atbalstītāju un apsveicēju netrūka — sveicienus teica Latvijas vēstnieces Austrālijā vietniece Egija Eglīte, MLB priekšniece Iveta Laine, LAAJ vadītāja Anita Andersone, kā arī Daugavas Vanagu Austrālijas nodaļas vadītājs. Valda nodeva sveicienus arī no Latvijas Okupācijas muzeja un skolai uzdāvināja mūsu lācēnu Miku ar skolas zvaniņu rokā. Viņa pastāstīja, ka Miks ir “izceļojis cauri Sibīrijas aukstumam un Latvijas grūtajiem laikiem”, lai tagad nonāktu pie viņiem — ieskandināt katru sestdienu Daugavas skolā. Papildus dāvanām Valda pasniedza arī Mika grāmatu, kā arī Benitas Eglītes un Andas Līces grāmatu Ar bērna acīm, novēlot skolai sagaidīt ne tikai simtgadi, bet vēl daudzus turpmākos gadus!

2. novembrī tālajos Austrālijas ziemeļos, Darvinā, notika Valdas Liepiņas pirmā tikšanās ar vietējiem latviešiem, kuru, izrādās, šajā reģionā ir krietni daudz.
Sarīkojumā, kas norisinājās sirsnīgā atmosfērā vietējā kafejnīcā, pulcējās ap 60 interesentu. Valda dalījās savos ieskatos par tēmu Diaspora – mēs esam Latvijas neatņemama daļa – pagātne, tagadne un nākotne, uzsverot, cik nozīmīga ir trimdas un diasporas pieredze Latvijas vēstures izpratnē un kopējā nacionālajā atmiņā. Pasākumā piedalījās arī jaunā Latvijas vēstniece Austrālijā Samija Šerifa, kura pateicās gan kopienai, kas dzīvo ar Latviju sirdī, gan Austrālijai par tās stingro un nelokāmo atbalstu. Viesu vidū bija arī Austrālijas Ziemeļu teritorijas amatpersonas, tostarp premjerministre Lia Ginocchario MLA, kura uzsvēra valdības atbalstu dažādajām šis teritorijas kopienām, starpkultūru lietu ministrs Jinson Anto Charls MLA un vairāki deputāti.
 
Valda izmantoja iespēju iepazīt arī Austrālijas ziemeļu dabu – apmeklēja Ličfīldas parku ar tā varenajiem ūdenskritumiem un upēm, kā arī Darvinas ostu, kas, lai gan skaista un iespaidīga, peldēšanai nav droša – tur mīt gan nāvējošas medūzas, gan krokodili!
 
3. novembrī Valda apmeklēja Darvinas muzeju un mākslas galeriju, kur bija skatāma izsmeļoša izstāde par 1974. gada Ziemassvētkos notikušo viesuļvētru “Treisija” –  traģiskāko Austrālijas vēsturē. Turpat bija aplūkojami arī šī gada austrāliešu pamatiedzīvotāju mākslas konkursa darbi, kuros Valda saskatīja paralēles ar latviešu tautas likteni un mentalitāti. Pēc izstāžu apskates viņa muzeja vadībai pasniedza Latvijas Okupācijas muzeja grāmatu, kā arī nelielu Latvijas suvenīru komplektu – “Pūres” ražotās “Straumes” šokolādes un lina dvieli ar melno kaķi kā simbolisku piemiņu no Latvijas.
 
Valdas ceļojums turpinās – pēc iespaidiem bagātas dienas Kakadu nacionālajā parkā (kura platība ir aptuveni tikpat liela kā Fidži sala!) viņa, bruņota ar jauniem iespaidiem, emocijām un tikšanās stāstiem, dodas tālāk uz Pertu, kur gaida nākamās tikšanās ar Austrālijas latviešu kopienām.