Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā

Vinetas Skujiņas (Poriņas) monogrāfija Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā.
Sociolingvistiskais pētījums ir par starpkultūru saziņu Latvijā divdesmit gadu laikā – kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā līdz mūsdienām.
Pētījums atklāj to, ka joprojām daudzviet vērojama latviešu valodas diskriminācija un pastāv sabiedrības divvalodība latviešu un krievu valodā.                

Vineta Skujiņa norāda: “Šis pētījums veikts, domājot galvenokārt par nākamajām latviski runājošajām paaudzēm, lai 
1) būtu pieejamas dokumentālas liecības par to, kas noticis pēc ilglaicīgās padomju okupācijas Latvijā un tiktu atgādināts par okupācijas varas ietekmi, kas atstājusi pēdas arī iedzīvotāju lingvistiskajā uzvedībā un daudzu Latvijas valsts amatpersonu attieksmē pret latviešu valodu kā nācijas identitātes būtiskāko sastāvdaļu; 
2) rosinātu latviešus mainīt savu iejūtīgo lingvistisko uzvedību, jo, kā liecina dažādas kultūru klasifikācijas teorijas, mēs dzīvojam vienā teritorijā ar atšķirīgu kultūru cilvēkiem, no kuriem saziņā bieži vien nevarēsim sagaidīt, ka viņi rīkosies tieši tā, kā rīkotos lielākā daļa latviešu; 
3) aicinātu valsts amatpersonas valsts valodu atbalstīt tieši praktiskos darbos, turpināt izstrādāt un pieņemt valsts valodas pozīcijas stiprinošos likumdošanas dokumentus, veicināt arī likumu izpildes kontroli. Tas kopumā stabilizētu valsts valodas pozīcijas un mazinātu sabiedrības divvalodību; 
4) informētu tos cittautiešus, kuri visās jomās vēlas palikt krievu valodas telpā, par latviešu kā valstsnācijas izjūtām šādās situācijās. 

Pētījums aptver laika posmu no 2004. līdz 2024.  gadam un ļauj izvērtēt valodas situācijas problemātiku kopš Latvijas iestāšanās ES. Šajā laikā izaugusi multilingvāla paaudze, kura kā svešvalodas prot Rietumeiropas valodas, bet neprot vai vāji prot tādu svešvalodu kā krievu valoda. Konkrētais svešvalodu apguves modelis (1. svešvaloda  – angļu, 2., 3. – kādas no ES oficiālajām valodām) atbilst ES valstij, bet reālā Latvijas dzīve nedod iespējas pilnvērtīgi izmantot šo svešvalodu apguves modeli, jo daudzās darbavietās valodas situācija neatšķiras no situācijas kādreizējā PSRS. Aptaujājot iedzīvotājus ar kritiskā incidenta metodi, nereti radās iespaids, ka Latvijā spēkā ir nevis LR Valsts valodas likums (1999), bet joprojām darbojas LPSR Valodu likums (1989), kur bija pieļauts divu – latviešu un krievu – valodu lietojums.”

“Kā rāda Vinetas Skujiņas grāmatā minētie piemēri, jaunā latviešu paaudze, kas krieviski neprot, pie mums visai bieži sastopas ar lingvistisko diskrimināciju. Kāpēc joprojām, kad pagājis tik ilgs laiks kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, latviešu valoda gan mūsu sabiedrībā, gan mūsu apziņā nav ieņēmusi to vietu, kādai tai vajadzētu būt? Vai 50 gadu ilgā padomju okupācija nav atstājusi sekas arī mūsu domāšanā, mūsu attieksmē pret latviešu valodu kā pret kaut ko otršķirīgu, pirmā vietā izvirzot angļu valodas prasmi? Vai ir darīts viss, lai latviešu valoda pilnvērtīgi funkcionētu visās tai paredzētajās jomās? Par to bija jādomā, lasot šo grāmatu,” tā zinātniskā recenzente Dr. philol. Ieva Zuicena.

Monogrāfija palīdzēs valodniekiem, politiķiem, diplomātiem, žurnālistiem, pedagogiem un arī plašākai sabiedrībai Latvijas lingvistiskās situācijas izpratnei un skaidrošanai. Pētījumā iegūtais dokumentālais materiāls izmantojams arī Latvijas vispārizglītojošajās skolās latviešu lingvistisko robežu un citu valodas problemātikas jautājumu apguvē. Dokumentālais materiāls palīdzēs Latvijas ārpolitikas veidotājiem savas pozīcijas argumentēšanai starptautiskajos forumos, kuros ir runa par cilvēktiesību u.  tml. jautājumiem, lai atspēkotu mītus par cittautiešu lingvistisko diskriminēšanu Latvijā.

Grāmata mīkstajos vākos.

Grāmata ir iegādājama Latvijas Okupācijas muzejā (Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā).

Par piegādes iespējām lūdzam sazināties, rakstot uz
[email protected]

Distances līgums