Latvijas Okupācijas muzejs

1993

• Februārī Viskonsinas universitātes (ASV) vēstures profesors Paulis Lazda iesniedz Latvijas Kultūras ministrijai ierosinājumu izveidot muzeju Rīgā par Latvijas okupācijas laiku no 1940. līdz 1991. gadam. Kultūras ministrija atļauj izmantot bijušā Latviešu sarkano strēlnieku muzeja telpas, kas pieder Aizsardzības ministrijai un ir Kara muzeja filiāle.
• 6. maijā vienpadsmit cilvēki nodibina „Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fondu” (OMF) – tagad Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (OMB), lai izveidotu, pārvaldītu un finansiāli nodrošinātu Latvijas Okupācijas muzeju (OM). 21. maijā reģistrē OMF statūtus.
• 1.jūlijā atklāj muzeja pirmo izstādi par „Baigo gadu”, kas atvērta līdz septembra beigām. Izstāde skaidro padomju režīma nežēlību Latvijā 1940./1941. gadā.

• Gada sākumā izveido OMF valdi astoņu locekļu sastāvā. Vēlāk to paplašina uz pagaidu padomi, ko 1998. gadā nomaina OMF padome.
• 14. jūnijā valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par laika posmu no 1941. līdz 1945. gadam. Ekspozīcijas sākumā apskatāms GULAG barakas atdarinājums.

• 14. jūnijā valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par laika posmu no 1945. līdz 1953. gadam.
• Klīvlendas latvieši ASV izveido Okupācijas muzeja pamatfondu.

• 14. jūnijā sadarbībā ar Latvijas Dzelzceļu pie piemiņas akmens Torņakalnā atklāj vilciena vagonu, kas veltīts 1941. gada deportāciju upuru piemiņai.
•  Valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par laika posmu no 1953. līdz 1964. gadam.
• Jūnijā Pedvālē notiek pirmā OMF padomes sēde. Dagnija Staško izstrādājusi muzeja Izglītības programmas projektu. Programma „Muzejs skolās – skolas muzejā”.
• 1. oktobrī sāk ierakstīt video liecības. Muzejs iegādājas pirmo videokameru par Sorosa fonda finansējumu.

• ASV tiek nodibināta Okupācijas Muzeja Fonda Atbalsta Grupa ASV. Tās vadītāja ir Ilze Schwartz.
• Dagnija Staško sāk vadīt Okupācijas muzeja Izglītības programmu (IP). IP aizsāk publisku lekciju ciklu „Otrās otrdienas”. Sāk izdot „IPziņas”.
• Valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāj izstādi par laika posmu no 1964. līdz 1984. gadam.
• Tiek saņemts pirmais finansiālais atbalsts no Latvijas valsts - Ls 15 000 ēkas uzturēšanai.
• Muzejs izdod pirmo grāmatu: Benitas Plezeres–Eglītes deportācijas laika zīmējumu un stāstu grāmatu „Ar bērna acīm” (latviešu un angļu valodā).

• Gada sākumā Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēkas nodošanu Rīgas domes īpašumā. KM izveido darba grupu, lai salīdzinātu Latvijas Kara muzeju un Okupācijas muzeju. Jaundibinātās Muzeju valsts pārvaldes priekšniekam Jānim Garjānim tiek iesniegts pārskats par muzeja darbību.
• 14. jūnijā atklāj muzeja pamatekspozīcijas pēdējo posmu.
• Top izstāde par Zvārdes pagastu „Izpostītā zeme”.
• Starptautiskā ceļojošā izstāde „Latvija atgriežas Eiropā”, ko finansē valsts, pirmoreiz izstādīta Eiropas Parlamenta ēkā Briselē, pēc tam virknē pilsētu Eiropā, arī ASV, Kanādā un Austrālijā.
• Valtera Nollendorfa redakcijā tiek izdota grāmata „Latvijas Okupācijas muzejs, 1940–1991”.
• No valsts tiek saņemts finansējums Ls 29 000 ēkas uzturēšanai, Ls 11 000 Pētniecības programmas izveidei Dr. hab. hist. Heinriha Stroda vadībā, Ls 34 546 ceļojošajai izstādei.
• Kopš 1998. gada Okupācijas muzeja apmeklējums ir iekļauts valsts protokolā un to apmeklē daudzas ofociālās delegācijas. Pirmais bija Islandes prezidents Ragnārs Grimsons.

• •Janvārī klajā nāk dokumentu krājums „Dokumenti liecina” (mācību līdzeklis skolām, metodes darbā ar vēstures avotiem).
• Martā iznāk pirmā OM Gadagrāmata – zinātnisku rakstu un dokumentu pirmpublikāciju krājums.
• Jūnijā iznāk Andreja Edvīna Feldmaņa grāmata „Masļenku traģēdija”.

• Pavasarī izveido Piemiņas vietu programmu.
• 14. jūnijā valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga atklāj izstādi „Deportācija 14 VI 1941. Deportation”.
• 16. augustā Gunārs Birkerts dāvina savu muzeja ēkas paplašināšanas vīziju.
• 2. augustā Valmieras Novadpētniecības muzejā atklāj ceļojošo izstādi „Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai”.
• Gada nogalē Latvijas Arhitektūras muzejā apskatāma izstāde „OM. Okupācijas muzejs. Vieta un laiks.”

• Muzejs iegūst valsts akreditēta muzeja statusu.
• Martā uzsāk arhīvā esošo priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju, manuskriptu, foto negatīvu automatizētu inventarizēšanu un aprakstīšanu datubāzē „Krājuma katalogs”.
• Decembrī notiek skolēnu konkursa „Okupācijas muzeja sapņu ēka” izstādei veltīts sarīkojums.
• Gada nogalē muzejs piedalās starptautiskas skolotāju konferences par komunisma mācīšanu rīkošanā. Šīs konferences vajadzībām izveido pirmo versiju mācību materiālam „Komunisms”. Eiropas Vēstures skolotāju asociācija EUROCLIO savas gada konferences programmā iekļāva nodarbību par šo materiālu.

• 7. maijā muzeja pagraba telpās notiek pirmizrāde režisora Laura Gundara izrādei „Pieskaries baltajam lācim!”.
• 14. jūnijā atklāj piemiņas zīmi "Melnais slieksnis" pie Čekas nama Stabu ielā.
• 1. jūnijā svinīga OMF sēde. Muzejs svin 10 gadu jubileju un atklāj muzeja vēsturei veltītu foto izstādi.

• 6. jūlijā svētbrīdis Rīgas Meža kapos pie Baltajiem krustiem, ko organizē muzeja Piemiņas vietu programma. Turpmāk ik gadu 6. jūlijā notiek piemiņas sarīkojums.

• Jūlijā notiek OMF Padomes sēde, kurā apstiprina Okupācijas muzeja biedrības (OMB) statūtus.

• 29. septembrī Okupācijas muzejs un Sandra Kalniete saņem Rietumu ētikas un kultūras fonda balvu.
• IP iegūst Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas izglītības iestādes statusu.

• 14. jūnijā atklāj interaktīvo GULAGa karti, kas ir daļa no Nākotnes nama topošās ekspozīcijas. Vairāk nekā puse interaktīvajai kartei nepieciešamo līdzekļu iegūti no Eiropas Kopienas programmas ''Eiropa pilsoņiem'', pārējais ir Okupācijas muzeja savāktie ziedojumi.

• 5. jūlija Ministru kabineta sēdē apstiprina Kultūras ministrijas iesniegto plānu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālā kompleksa izveidei, kas paredz arī Okupācijas muzeja rekonstrukciju un Nākotnes nama celtniecību.
• 2. septembrī atklāj virtuālo ekspozīciju „Latvijas okupācija”.