Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

LATVIJAS OKUPĀCIJAS VĒSTURE

OTRĀ PADOMJU OKUPĀCIJA

Raksti

OKUPĀCIJAS VĒSTURE

  • 1939 - 1940

    HITLERA – STAĻINA PAKTS

    • 1939. gada 23. augusts

      Padomju Savienība (PSRS) un nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz neuzbrukšanas līgumu (Hitlera–Staļina paktu). Tā slepenais protokols paredz Polijas dalīšanu un PSRS “interešu sfērā” iekļaut Somiju, Igauniju, Latviju un Bukovinu.

       

      Hearing aid Vairāk klausies Muzeja raidierakstā "Kas tad bija?"

    • 1939. gada 1. septembris

      Vācija uzbrūk Polijai, sākas Otrais pasaules karš. Latvija pieņem deklarāciju par neitralitāti.

    • 1939. gada 17. septembris

      PSRS karaspēks iebrūk Polijā.

    • 1939. gada 28. septembris

      Vācija un PSRS paraksta robežu un draudzības līgumu, kas precīzi sadala Poliju, PSRS “interešu sfērā” un slepenos protokolos iekļauj Lietuvu, paredz etnisko vāciešu izceļošanu no PSRS “interešu sfēras” un slepeno dienestu sadarbību.

       

      Hearing aid Vairāk klausies Muzeja raidierakstā "Kas tad bija?"

    • 1939. gada 5. oktobris

      Pakļaujoties militāram un politiskam spiedienam Latvija paraksta Savstarpējas palīdzības paktu ar PSRS, atļaujot valsts rietumos izveidot Sarkanās armijas un padomju kara flotes bāzēs ap 25 000 PSRS karavīru

    • 1939. gada 30. oktobris

      Latvijas valdība noslēdz līgumu ar nacionālsociālistisko Vāciju par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju.

    • 1940. gada 12. jūnijs

      Padomju kara flote sāk Baltijas valstu jūras blokādi. Nākamajās dienās padomju drošības spēki uzbrūk trim Latvijas austrumu robežsardzes posteņiem. Ēkas nodedzina, piecus nogalina, 37 sagūsta un aizved uz Krieviju.

    • 1940. gada 16. jūnijs

      PSRS iesniedz Latvijai ultimātu, pieprasot Latvijas Ministru kabineta atkāpšanos un PSRS karaspēka neierobežotu ielaišanu Latvijā. Latvijas valdība ultimātu pieņem bez protesta un pretošanās.

  • 1940-1941

    PIRMĀ PADOMJU OKUPĀCIJA

    • 1940. gada 17. jūnijs

      PSRS bruņotie spēki okupē visu Latvijas teritoriju.

    • 1940. gada 20. jūnijs

      Padomju okupācijas vara Latvijā izveido Maskavai paklausīgu valdību Augusta Kirchenšteina vadībā.

    • 1940. gada 14.-15. jūlijs

      Pārkāpjot Latvijas Satversmi, notiek nelikumīgas Saeimas vēlēšanas, kurās atļauj piedalīties tikai vienam kandidātu sarakstam – komunistu kontrolētajam Latvijas Darba Tautas blokam.

    • 1940. gada 21. jūlijs

      Jaunā Saeima vienbalsīgi pasludina Latviju par “sociālistisku padomju” republiku un lūdz to uzņemt PSRS sastāvā. Kārlis Ulmanis atsakās no valsts galvas amata; nākamajā dienā viņu deportē uz PSRS.

    • 1940. gada 5. augusts

      PSRS Augstākā Padome anektē okupēto Latviju.

    • 1940. gada 13. augusts

      Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas (VK(b)P CK) Politbirojs apstiprina Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Konstitūcijas projektu.

    • 1940. gada 26. novembris

      Okupētajā Latvijā stājas spēkā Krievijas PFSR Kriminālkodekss, kura 58. pantu, Kontrrevolucionāri noziegumi,  lieto politiskām apsūdzībām.

    • 1941. gada 13./14. jūnijs

      Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija. Uz tāliem PSRS apgabaliem izsūta 15 443 Latvijas iedzīvotāju. Lielāko daļu no pieaugušiem vīriešiem arestē un iesloga soda nometnēs.

  • 1941-1944/45

    LATVIJU OKUPĒ NACISTISKĀ VĀCIJA

    • 1941. gada 22. jūnijs

      Nacistiskā Vācija uzbrūk Padomju Savienībai. Sākas kara darbība Latvijas teritorijā. 1. jūlijā vācu armija ieņem Rīgu; līdz 7. jūlijam okupē visu Latvijas teritoriju.

    • 1941. gada 4. jūlijs

      Nacisti nekavējoties sāk ebreju iznīcināšanas akcijas, lielākās no tām Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un arī daudzās mazpilsētās.

    • 1941. gada 16. jūlijs

      Berlīnē izveido Okupēto Austrumzemju apgabalu (Ostland), kurā Latvija ir viens no četriem apgabaliem.

    • 1941. gada 30. novembris

      Sāk Rīgas geto ieslodzīto ebreju masveida iznīcināšanu. Pavisam holokaustā Latvijā iet bojā vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju. Pateicoties vietējo iedzīvotāju atbalstam, izdodas glābt vismaz 577 Latvijas ebrejus.

    • 1942. gada 9. maijs

      Nacistiskais okupācijas režīms izveido sev pakļautu Latviešu Zemes pašpārvaldi.

    • 1943. gada 10. februāris

      Ādolfs Hitlers paraksta pavēli izveidot "Latviešu SS brīvprātīgo leģionu." Leģions nav militārs formējums, bet apzīmējums divām divīzijām un citām SS militārajā spārnā iekļautām, Vācijas armijas augstākajai pavēlniecībai pakļautām vienībām, kurās dienēja galvenokārt nelegāli iesaukti latvieši. 

    • 1943. gada 13. augusts

      Četru bijušo Latvijas politisko partiju pārstāvji Rīgā nodibina Latvijas Centrālo Padomi (LCP), kuras mērķis ir demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atjaunošana. Par LCP priekšsēdētāju ievēlē Konstantīnu Čaksti.

    • 1943. gada 28. novembris

      Teherānas konferencē ASV, Lielbritānijas un PSRS vadītāji apspriež pēckara kārtību Eiropā. Josifs Staļins panāk PSRS tiesības paturēt savā kontrolē Baltijas valstis.

    • 1944. gada 17. marts

      Latvijas Centrālā Padome apstiprina memorandu ar prasību atjaunot neatkarīgu Latvijas Republiku, ko paraksta 188 politiķi un kultūras darbinieki.

    • 1944. gada 18. jūlijs

      Sarkanā armija pāriet Latvijas robežu pie Šķaunes. Sākas otrā Latvijas padomju okupācija.

    • 1944. gada jūlija beigas – augusta sākums

      Ģenerālis Jānis Kurelis un kapteinis Kristaps Upelnieks nodibina atsevišķu latviešu militāru vienību vācu armijas pakļautībā. Tā sadarbojas ar LCP un cer kļūt par atjaunotās neatkarīgās Latvijas armijas kodolu.

       

      Hearing aid Vairāk klausies Muzeja raidierakstā "Kas tad bija?"

    • 1944. gada 8. septembris

      Notiek LCP pēdējā sēde dzimtenē, kurā pieņem deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu un pagaidu valdības izveidošanu. Deklarācija netiek izsludināta, un pagaidu valdība netiek izveidota. Vairums LCP locekļu dodas bēgļu gaitās.

    • 1944. gada 20. novembris

      Saprotot Kureļa grupas nolūkus, vācu Drošības dienests (SD) arestē tās galveno štābu. Astoņus virsniekus notiesā uz nāvi. Pārējos nosūta uz fronti vai iesloga koncentrācijas nometnēs. Leitnanta Roberta Rubeņa komandētais bataljons atsakās padoties un izcīna vairākas kaujas pret vācu vienībām. 

    • 1945. gada 5. februāris

      Jaltā tiekas ASV, PSRS un Lielbritānijas vadītāji. Sarunās sabiedrotie akceptē PSRS hegemoniju Baltijā.

  • 1944/45-1953

    OTRĀ PADOMJU OKUPĀCIJA – STAĻINISMA TERORS

    • 1945.gada 2. marts

      PSRS Iekšlietu komisariāta karaspēks uzbrūk latviešu nacionālo partizānu nometnei Stompaku purvā Latvijas ziemeļaustrumos.  Tā ir pirmā un lielākā nacionālo partizānu kauja pret padomju varu.

    • 1945. gada 8. maijs

      Latvijas teritorijā beidzas Otrais pasaules karš, kapitulē vācu karaspēka daļas Kurzemē, t.sk. latviešu vienības. Daļa latviešu karavīru pievienojas nacionālajiem partizāniem.

    • 1945. gada 6. oktobris

      Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti apstiprina Maskavā ierosinātu lēmumu pievienot Abrenes pilsētu un sešus apkārtnes pagastus Krievijas PFSR.

    • 1949. gada 29. janvāris

      PSRS Ministru Padome izdod rīkojumu par Latvijas nacionālo partizānu, viņu atbalstītāju un turīgo lauksaimnieku deportāciju no okupētās Latvijas uz attāliem PSRS apgabaliem.

    • 1949. gada 25. marts

      Okupācijas režīms īsteno otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju. Uz PSRS tāliem apgabaliem izsūta 42 125 cilvēkus – galvenokārt lauciniekus.

    • 1949. gada jūlijs

      Padomju okupācijas varas represīvās politikas rezultātā paātrinās lauksaimniecības kolektivizācija. Kolhozu skaits Latvijā trīskāršojas; tiek izveidotas 3857 kopsaimniecības.

    • 1951. gada 4. janvāris

      Sākas t.s. "Franču grupas" aresti. Arestē un uz 7 līdz 25 gadiem notiesāja 13 latviešu inteliģences pārstāvjus, kuri tikušies neformālos literāros vakaros, lai pārrunātu kulturālas tēmas ar uzsvaru uz franču literatūru. 

    • 1953. gada 5. marts

      Josifa Staļina nāve.

  • 1953-1985

    PADOMJU OKUPĀCIJA – LATVIJAS KOLONIZĀCIJA

    • 1953. gada 12. septembris

      Ņikitu Hruščovu ievēlē par PSKP CK ģenerālsekretāru.

    • 1955. gada 14. maijs

      Izveido PSRS kontrolēto Eiropas valstu militāro bloku – Varšavas līguma valstu organizāciju.

    • 1955. gada 17. septembris

      PSRS Augstākā padome izsludina dekrētu par politisko ieslodzīto amnestiju, kas daudziem deportētajiem ļauj atgriezties Latvijā. 

    • 1956. gada 25. februāris

      PSKP XX kongresā Ņikita Hruščovs runā par Staļina noziegumiem un nosoda Staļina personības kultu.

    • 1956. gada 23. augusts

      Ungārijā sākas tautas sacelšanās, ko apspiež PSRS bruņotie spēki.

    • 1959. gada 7. – 8. jūlijs

      Latvijas Komunistiskās partijas CK plēnumā nosoda nacionālkomunistu darbību; seko represijas.

    • 1961. gada 13. augusts

      Vācijas Demokrātiskā Republika slēdz robežu ar Rietumberlīni; sāk celt Berlīnes mūri.

    • 1964. gada 10. oktobris

      Hruščovs spiests atteikties no Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (PSKP CK) ģenerālsekretāra amata; viņa vietā PSRS vadību pārņem Leonīds Brežņevs.

    • 1965. gada decembris

      Atklāj Pļaviņu hidroelektrostaciju, kuras ūdenstilpne appludina kultūrvēsturisku Daugavas ielejas ainavu.

    • 1968. gada 27. maijs

      Ar likumu par cenzūras atcelšanu un politisko ieslodzīto amnestiju Čehoslovākijā sākas “Prāgas pavasaris”.

    • 1968. gada 20. augusts

      PSRS un Varšavas līguma valstu karaspēks iebrūk Čehoslovākijā, pārtraucot demokratizācijas procesu.

    • 1979. gada 25. decembris

      PSRS karaspēks iebrūk Afganistānā. 

    • 1980. gada 22. septembrī

      Gdaņskā, Polijā nodibina neatkarīgo Polijas arodbiedrību Solidarność, kura nākamajā desmitgadē ir galvenais spēks Polijas ceļā uz demokrātiju un neatkarību no Maskavas. 

    • 1982. gada 10. novembris

      Leonīda Brežņeva nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Jurijs Andropovs; 1984. gadā viņam seko Konstantīns Čerņenko; 1985. gadā 11. martā Mihails Gorbačovs.

  • 1985-1991

    NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANA

    • 1985. gada 25.–26. jūlijā

      Baltijas tribunāls Kopenhāgenā, Dānijā.

    • 1985. gada 26.–29. jūlijā

      Baltijas miera un brīvības kuģis brauca no Stokholmas garām Latvijas un Igaunijas krastiem uz Helsinku Eiropas Drošības un sadarbības konferenci.

    • 1986. gada 10. jūlijs

      Liepājā izveido Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu "Helsinki 86”.

    • 1986. gada 15. – 19. septembris

      Čatokvas (Chautauqua) institūts rīkoja konferenci Jūrmalā, kur nākamais ASV vēstnieks Maskavā Džeks Metloks (Jack Matlock) ziņoja, ka ASV nav nekad atzinusi Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā.

    • 1986. gada 17. oktobrī

      Kritisks raksts laikrakstā Literatūra un māksla izraisa plašu sabiedrības kampaņu pret jaunas hidroelektrostacijas būvi, kas appludinātu vēl vienu Daugavas kultūrvēsturisku ainavu. 

    • 1987. gada 28. februāris

      Nodibina Vides aizsardzības klubu (VAK).

    • 1987. gada 14. jūnijs

      Pēc Helsinku grupas aicinājuma notiek protesta akcija pie Brīvības pieminekļa Rīgā, pirmoreiz pieminot 1941. gada deportāciju upurus.

    • 1987. gada 23. augusts

      Protests pie Brīvības pieminekļa sakarā ar Hitlera–Staļina pakta noslēgšanas gadadienu.

    • 1988. gada 27. aprīlis

      Arkādijas parkā Rīgā VAK rīko protestu pret migrāciju un plānoto Rīgas  metro būvi.

    • 1988. gada 1. – 2. jūnijs

      Arkādijas parkā Rīgā VAK rīko protestu pret migrāciju un plānoto Rīgas  metro būvi. Latvijas Radošo savienību plēnumā žurnālists Mavriks Vulfsons paziņo, ka 1940. gadā Latvija tika okupēta.

    • 1988. gada 10. jūlijs

      Nodibina Latvijas Nacionālās Neatkarības kustību (LNNK).

    • 1988. gada 8. un 9. oktobris

      Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongress. Par LTF priekšsēdētāju ievēlē Daini Īvānu.

    • 1989. gada 7. janvāris

      Nodibina LPSR Darbaļaužu internacionālo fronti kā LTF pretspēku, tautā sauktu par Interfronti, kura protestē pret valsts valodas likumu un citiem LTF deklarētajiem mērķiem. 

    • 1989. gada februāris

      Interfrontes protesti pret migrācijas pārtraukšanu un pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.

    • 1989. gada 5. maijs

      Latvijas PSR Augstākā Padome pieņem valodu likumu. Latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu.

    • 1989. gada 23. augusts

      Baltijas ceļš – 660 km gara cilvēku ķēde caur visām trijām Baltijas valstīm –  protestē pret Hitlera–Staļina pakta sekām.

    • 1989. gada 9. novembris

      Krīt Berlīnes mūris.

    • 1989. gada 18. novembris

      Tautas manifestācija "Par neatkarīgu Latviju” Daugavmalā. Piedalās vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju.

    • 1990. gada 18. marts

      Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās pirmo reiz ir izvēle, un Latvijas Tautas Fronte iegūst 2/3 vairākuma.

    • 1990. gada 21. aprīlis

      Vislatvijas tautas deputātu sapulce, kurā piedalās 8086 visu līmeņu deputāti, pieņem aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai Padomei (LPSR AP) atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.

    • 1990. gada 4. maijs

      LPSR AP pieņem Deklarāciju par nodomu atjaunot Latvijas Republikas neatkarību, atgādinot arī par Latvijas valsts de iure pastāvēšanu starptautiskajās tiesībās okupācijas laikā un to, ka spēkā ir 1922. gada Satversme.

       

    • 1990. gada 3. oktobris

      Vācijas atkalapvienošanās.

    • 1991. gada 2. janvāris

      PSRS iekšlietu karaspēka speciālā milicijas vienība OMON ieņem Preses namu Rīgā. 13. janvārī padomju militārie spēki uzbrūk televīzijas tornim Viļņā, nogalina 14 un ievaino ap 200 cilvēku.

    • 1991. gada 13. – 27. janvāris

      Latvijas iedzīvotāji piedalās barikāžu celtniecībā Rīgā, lai aizstāvētu Latvijas varas iestādes pret iespējamiem padomju drošības spēku uzbrukumiem. Konfliktos nogalina piecus, ievaino daudzus.

    • 1991. gada 3. marts

      Latvijas iedzīvotāju aptaujā par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, gandrīz 3/4 iedzīvotāju nobalso par valsts neatkarības atjaunošanu.

    • 1991. gada 12. jūnijs

      Par Krievijas Federācijas prezidentu ievēlē Borisu Jeļcinu.

    • 1991. gada 19. augusts

      Radikālo komunistu valsts apvērsuma mēģinājums Maskavā – augusta pučs neizdodas.

    • 1991. gada 21. augusts

      Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, pasludinot Latvijas Republiku par neatkarīgu, demokrātisku valsti un par spēku zaudējušu 4. maija deklarācijā nosacīto pārejas periodu.

  • 1991-2004

    LATVIJAS ATJAUNOŠANA

    • 1991. gada 22. augusts

      Latvijas neatkarību atzīst Islande.

    • 1991. gada 24. augusts

      Latvijas neatkarību atzīst Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika.

    • 1991. gada 17. septembris

      Latvija kļūst par ANO dalībvalsti.

    • 1991. gada 30. decembris

      Oficiāli beidz pastāvēt PSRS.

    • 2002. gada 21. novembris

      NATO valstu vadītāji Prāgas samitā nolemj uzaicināt Latviju sākt iestāšanās sarunas par iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē.

    • 2003. gada 16. aprīlis

      Latvija paraksta iestāšanā līgumu ar Eiropas Savienību.

    • 2003. gada 20. septembris

      Referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

    • 2004. gada 29. marts

      Latvija kļūst par NATO dalībvalsti.

LATVIJAS OKUPĀCIJAS VĒSTURE

PIRMĀ PADOMJU OKUPĀCIJA

NACISTISKĀ OKUPĀCIJA

OTRĀ PADOMJU OKUPĀCIJA

NEATKARĪGĀ LATVIJA