Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

NEATKARĪGĀ LATVIJA

Svētku un piemiņas dienu atainojums Latvijas medijos 2016./2017. gadā

Autors: Didzis Bērziņš
Svētku un piemiņas dienu atainojums Latvijas medijos 2016./2017. gadā

Rakstā aplūkots 30. novembra, 16. marta, 4. maija un 9. maija piemiņas un svētku pasākumu atspoguļojums Latvijas medijos.

Latvijas mediji analizētajām piemiņas un svētku dienām velta dažādu uzmanību. No Latvijas dienas laikrakstiem visvairāk vietas savā dienaskārtībā atvēl “Latvijas Avīze”, apjoma ziņā tai seko “Вести Сегодня”, kas gan, salīdzinot ar citām norisēm, maz vietas velta 4. maija atzīmēšanas pasākumiem, un laikraksti “Neatkarīgā Rīta Avīze” un “Diena”, kas kopumā pagātnes tematiku rāmē kā nenozīmīgāku. Televīziju vidū nedaudz būtiskāku vietu piemiņas un svētku dienām atvēl sabiedriskā TV, kas jo īpaši akcentē valsts oficiālās dienas (izteikts akcents uz 4. maija svētku pasākumiem), bet mazu vērību velta 9. maija norisēm. Savukārt interneta mediji ar īpašu rūpību seko līdzi tiem notikumiem, kuros iespējams konflikta rāmējums (16. marts un 9. maijs) un to arī akcentē savās publikācijās, mazāk uzmanības veltot tā dēvētajām protokola dienām – īpaši tas attiecas uz krievvalodīgajiem medijiem.

Salīdzinot medijus atkarībā no valodas, kurā tie tiek izdoti, ir vērojamas būtiskas atšķirības, taču tās nevajadzētu absolutizēt. Krievvalodīgajiem medijiem ir tendence mazāk uzmanības veltīt 4. maija atcerei, izteikti pozitīvāk rāmēt 9. maija un negatīvāk – 16. marta norises, kā arī visu pasākumu atainojumā (arī 30. novembra) vairāk kritizēt valsts varu. Tomēr mediju kategorizācija nevar būt tikai duāla – vadoties pēc publikāciju valodas. Būtiskas atšķirības vērojamas arī citos aspektos. Komerciālās TV atceres pasākumu atainojumā pauž krietni kritiskāku pozīciju nekā sabiedriskā televīzija, un daudz biežāk atceres pasākumus analizē kontekstā ar mūsdienu sociālpolitiskajām norisēm un neveiksmēm. Būtiska dažādība vērojama arī Latvijas dienas laikrakstu rāmējamos, kur, lai gan, neiztiekot bez kritikas, oficiālos pasākumus daudz svinīgāk un patriotiskāk ataino “Latvijas Avīze”, kopumā pagātnes tematikai veltot būtiskāku uzmanību, kamēr “Neatkarīgā Rīta Avīze” un “Diena”, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, Elitas Veidemanes intervijām, šai tematikai pievēršas tikai kontekstā ar mūsdienu sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām problēmām un esošas valsts varas sistēmas kritiku. Īpaši tas attiecas uz laikrakstu “Diena”. Savstarpēji salīdzinoši līdzīgs ir pamatā latviski vēstošo interneta mediju (“Delfi”, “Tvnet”, “Apollo”) publikāciju saturs un rāmējumi.

Piemiņas un svētku dienu atainojumu plašsaziņas līdzekļos ietekmē medija veids. Piemēram, 4. maijā, ņemot vērā šīs dienas brīvdienu statusu, laikraksti netiek izdoti, tādējādi atrodas izvēles priekšā – vēstīt par notikumu dienu pirms vai vairākas dienas pēc notikuma. Laikrakstu specifika nosaka arī akcentu uz analīzi, nevis vēstīšanu, un līdz ar to arī kritiskāku pozīciju. Savukārt 9. maijā atkarībā no mediju veida tiek radītas izteikti dažādas notikuma reprezentācijas – dienas laikrakstu rāmējumi liecina par mazu interesi un pat pasākuma nenozīmību, bet interneta portālos redzamā aina liecina par pretējo – tie seko vissīkākajām niansēm un tiešsaistes režīmā informē par katru norisi. Spriežot pēc komentāru skaita, arī auditorijas interese ir liela. Ja interneta mediji savā dienaskārtībā īpaši izceļ 16. martu un 9. maiju, tad televīzijas vislielāko uzmanību velta 4. maija pasākumu norisei, šajā datuma pilnībā mainot savu mediju rutīnu un visu (LTV, LNT) vai gandrīz visu (TV3) vakara ziņu raidījumu atvēlot Neatkarības atjaunošanas gadadienas atzīmēšanas atainojumam.

Atkarībā no piemiņas dienas būtiski atšķiras nozīmīgākās balsis un informācijas avoti, kas tiek atainoti medijos. 2016. gada 30. novembrī būtisku rezonansi medijos izraisīja vēsturnieku un sabiedrisko aktīvistu Lolitas Tomsones un Kaspara Zeļla iniciētās kopienas “Rumbula–75. Mēs atceramies, mums sāp” publicētais paziņojums un organizētie aicinājumi pieminēt Rumbula upurus Brīvības pieminekļa pakājē. Šīs aktivitātes piemiņas dienas kontekstā medijos tika atainotas biežāk un spilgtāk nekā amatpersonu publiskie vēstījumi. 16. martā un 9. maijā mediji seko notikumiem vēl ilgi pirms to norises – jo īpaši interneta mediji pārpublicēja ikvienu aģentūras LETA ziņu relīzi, un tajās galvenie informācijas avoti bija par pasākuma organizāciju atbildīgo institūciju un drošības iestāžu pārstāvji, kas informē par pieņemtajiem lēmumiem vai aktualitātēm saistībā ar abām piemiņas dienām.

Līdzīgi kā kopienas “Rumbula–75. Mēs atceramies, mums sāp” aktivitātes 30. novembrī, saistībā ar 9. maiju mediju reprezentācijās dominē Latvijas sociālās atmiņas monitoringa un tā autoru, lielākoties Mārtiņa Kaprāna, skaidrojumi un komentāri, kurus savā dienaskārtībā iekļāvuši visi analizētie mediji. Savukārt 4. maijā mediji mazāk pārpublicē, bet lielākā mērā paši cenšas meklēt stāstus, vēstījumus un to varoņus, tos padarot par šīs dienas galvenajām balsīm. Ja laikrakstu intervijās vērojama intervējamo dažādība, tad TV kanāli kā galvenās balsis un ekspertus šā gada 4. maija reprezentācijā tipiski izvēlējušies kādreizējo ārlietu ministru Georgu Andrejevu un valsts eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Krievvalodīgie portāli 2017. gadā veidojuši izteikti formālu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienas rāmējumu, informējot par gaidāmajām brīvdienām vai pasākuma plānu, bet lielākoties nesekojot līdzi pasākumu norisei vai neveidojot atskatus uz pasākumu norisi, un tādējādi acīmredzami neveicina emocionālu piesaisti 4. maija svinībām, radot tipisku protokola svētku rāmējumu. Savukārt mediji latviešu valodā, izņemot interneta medijus, krietni mazina 9. maija piemiņas pasākumu nozīmību (īpaši šai ziņā izceļas sabiedriskais medijs), līdz ar to pasākuma reprezentācija būtiski atšķiras un dažkārt nav salīdzināma ar reālajām norisēm Uzvaras laukumā un to vērienu.

Šajā gadā vairāku piemiņas dienu reprezentācijā aktualizēts atmiņas saglabāšanas un tālāknodošanas jautājums. Ja kontekstā ar 30. novembri, 16. martu un 9. maiju šis jautājums raksturots ar pašsaprotamības un dažkārt pat rutīnas pieskaņu, tad saistībā ar 4. maija atzīmēšanu tas īpaši akcentēts vairākos medijos, norādot uz jaunāko paaudzi, kas vecākajām tik pašsaprotamos notikumus pieredzējusi tikai mediēti. Neraugoties uz to, atšķirībā no trim senākajām piemiņas dienām, kuras gan drukātajos, gan interneta medijos iezīmē vairākas apjomīgas un detalizētas intervijas ar vēsturniekiem kā šo notikumu skaidrotājiem/ekspertiem, 4. maijā mediji vēsturniekus šādā statusā praktiski vēl neizmanto.