Zinātnieku komisijas izstrādātais un ministrei iesniegtais reglaments paredz nodot sabiedrībai regulārus pārskatus - par laiku līdz 2015. gadam, par 2016. gadu un noslēguma atzinumu Ministru kabinetam un Saeimai par VDK dokumentiem un darbību. Noteikts, ka komisija ir neatkarīga savos slēdzienos, īstenojot Satversmē nostiprināto zinātnes autonomijas principu. Paredzēts, ka izpētē nevarēs līdzdarboties ne vien VDK, bet arī bijušās Padomju Savienības komunistiskās partijas nomenklatūras, citu PSRS represīvo institūciju, kā arī totalitārā režīma vārda un apziņas brīvības ierobežošanas institūciju kā, piemēram, "Glavļit" amatpersonas. Normatīvi regulēts, ka pētnieki par piedalīšanos komisijas sēdēs atlīdzību nesaņems, kā arī komisijas priekšsēdētāja vietniece juridisko jautājumos strādās pro bono publico, proti, bez atlīdzības vai atalgojuma. Katrs komisijas loceklis individuāli varēs īstenot Ministru kabineta noteiktās tiesības fotografēt un bez atlīdzības reproducēt nepieciešamo dokumentēto informāciju, savukārt, lietpratējus uzaicinās un ekspertīzi noteiks komisijas priekšsēdētājs.
Komisijas vadība īpaši uzsver, ka tieši pateicoties izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes iniciatīvai un ieinteresētībai īstenot Nacionālās attīstības plānā paredzēto cilvēkdrošības principu, nācijas publiskās ētikas un sociālās atmiņas politikas veidošanā iekļaujot totalitārā padomju režīma noziegumu vispusīgu zinātnisku izvērtēšanu, zinātniskā struktūra ir izveidota savlaicīgi, piecus mēnešus pirms Saeimas noteiktā gala termiņa, kas, savukārt, ļauj komisijai pilnvērtīgi piedalīties 2015. gada valsts budžeta plānošanā ar konkrētu zinātnisko programmu.
Ministru kabinets piecpadsmit zinātnieku un nozares lietpratēju sastāvā nodibināja VDK izpētes komisiju 2014. gada 5. augustā, pamatojoties uz Saeimas grozījumiem likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar Valsts Drošības komiteju konstatēšanu", ieceļot par komisijas priekšsēdētāju Dr.hist. Kārli Kangeri.