Katrs ziedojums ir Muzeja darbības dzinējspēks, kas ļauj Muzejam strādāt un izglītot cilvēkus no visas pasaules.
Esam pateicīgi katram ziedotājam un aizcinām ikvienu ziedot.
“Profesors J. Endzelīns ir ne tikai mūsu valodas kārtotājs un pētnieks, viņš arī ir mūsu
valodas domātājs, kas gara apcerē centies atklāt un saprast katra vārda vienreizīgo
nozīmi. Vajadzīga bija stingra roka un smalka dzirde, lai mūsu valodai ierādītu to
augsto vietu, kādā tā tagad atrodas.” (Zenta Mauriņa. “Latviešu esejas”, 1953)
21. februārī svinam Starptautisko dzimtās valodas dienu, savukārt 22. februārī godinām valodnieku, profesoru, latviešu klasiskās valodniecības pamatlicēju Jāni Endzelīnu (1873–1961) viņa 152. dzimšanas dienā.
Jānis Endzelīns joprojām ir starptautiski atzītākais latviešu valodnieks un viens no visu laiku izcilākajiem valodniekiem baltistiem.
Starp Pirmo un Otro pasaules karu viņš Rīgu izveidoja par baltu valodu pētniecības centru pasaulē, dibinot pirmo Baltu filoloģijas nodaļu Latvijas Universitātē.
Endzelīns uz zinātniskiem pamatiem veidoja un izkopa vienotu latviešu literāro valodu un rakstību, latvisku terminoloģiju, paplašināja vārdu krājumu un risināja aktuālus valodas prakses jautājumus izglītībā un kultūrā.
Latvijas Okupācijas muzeja videokrātuvē ir intervijas ar vairākiem mūsdienu latviešiem valodniekiem.
Intervijās var uzzināt arī par J. Endzelīna lomu latviešu valodniecībā un latviešu nācijas izaugsmē.
Muzejs aicina iepazīties ar ekspozīcijas apjomīgo multimediju “Latviešu valoda un okupāciju varas”.
Tas veidots J. Endzelīnas skolnieces – valodnieces Valerijas Bērziņas-Baltiņas piemiņas fonda projekta ietvaros.
J. Endzelīns (centrā) ar kolēģiem un studentiem, 1930. gadi (Rūtas Augstkalnes kolekcija, Latvijas Okupācijas muzeja krājums).
J. Endzelīns mūža nogalē (Imanta Zemzara kolekcija, Latvijas Okupācijas muzeja krājums).
"Varas vīriem nelieksimies, zemākajiem neliegsimies." J. Endzelīns.