Valodniecei Valerijai Bērziņai-Baltiņai 120

Valodniecei Valerijai Bērziņai-Baltiņai 120

21.03.1906. Rīgā–25.09.2000. Mineapolē, MN, ASV

Valodniece, skolotāja un dzejniece Valerija Bērziņa-Baltiņa visplašāk pazīstama kā autore izcilai latviešu valodas gramatikas grāmatai un kā latviskas latviešu valodas sargātāja. V. Bērziņas gramatiku rediģējis viņas skolotājs prof. Jānis Endzelīns. Gan Latvijā, gan ārzemēs tā publicēta  atkārtoti daudz reižu. Valodnieces dēls Andris Baltiņš nodibina savas mātes piemiņai fondu, kurš finansē latviešu valodas pētniecību Latvijas Okupācijas muzejā.

Valerija Bērziņa-Baltiņa (dz. Kerve) 1933. gadā absolvē Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas nodaļu. Pēc studijām strādā par valodu un literatūras skolotāju Rīgas Franču licejā (1933–1944), Ebreju vakara ģimnāzijā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā (1934–1944). 1944. gadā viņa ar meitām dodas bēgļu gaitās uz Vāciju un pēc kara beigām strādā Eslingenas DP (Dispaced Persons) nometnes Latviešu ģimnāzijā (1945–1949). 1950. gadā viņa izceļo uz ASV un studē (1954–1963) vācu valodu un literatūru ASV Minesotas Universitātē. Vēlāk strādā par skolotāju un lektori Minesotas Universitātes Mankato koledžā (1963–1964), Makkalestera koledžā (1967–1974) un Augsburgas koledžā (1974–1986). Valerija Bērziņa-Baltiņa ir latviešu valodas skolotāja Mineapoles latviešu sestdienas skolā, Garezera, Beverīnas, Kursas latviešu vasaras vidusskolās un Minsteres Latviešu ģimnāzijā. Viņa vada latviešu valodas un literatūras semināru Mineapolē no 1975. gada.

V. Bērziņa-Baltiņa ir precējusies otrreiz ar tautsaimnieku, skolotāju un sabiedrisko darbinieku Kārli Baltiņu, un ģimenē ir četri bērni – Biminita Bērziņa (Grunde), Ligita Metusa-Bērziņa (Moettus-Bērziņa), Ūve Hamiltone-Bērziņa un Andris Baltiņš.

V. Bērziņa-Baltiņa ir saņēmusi Amerikas Latviešu apvienības (ALA) goda diplomu par latviešu valodas kopšanu un sargāšanu (1977), Edgara Sūnas piemiņas fonda balvu (1988), Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda Goda balvu (1994) un Triju Zvaigžņu ordeni (1997).

Viņa publicē daudz rakstu par latviešu un citu valodu jautājumiem, kā arī apceres par Zinaīdu Lazdu, Anšlavu Eglīti, Jāni Klīdzēju, Zentu Mauriņu.

Viņas Latviešu valodas gramatika ir viena no labākajām vidusskolu latviešu valodas gramatikām. Tās pirmais izdevums (1942) ir iznācis Jāņa Endzelīna redakcijā Rīgā. Gramatika izdota vairākkārt (ārzemēs iznāk pieci, bet Latvijā – četri izdevumi. Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas multimedijā Latviešu valoda un okupāciju varas aplūkojami visi gramatikas izdevumi). 1980. gadā iznāk viņas dzejoļu krājums Gaismas šūpoles, kurā dominē dabas, cilvēku garīgās pasaules un patriotiski motīvi. Viņa pabeidz valodnieka un folklorista Jāņa Bičoļa sākto lielo darbu ‒ Latviešu valodas vārdnīcu, tajā norāda vārdu pareizrakstību, izrunu, formas un nozīmes. Vārdnīca veltīta valodnieka Jāņa Endzelīna piemiņai. To 1993. gadā izdod ALA. 

Andris Baltiņš un Biminita Bērziņa par savu māti, Mamulīti – Valeriju Bērziņu-Baltiņu:

Mēs – bērni – iemantojām viņas mīlestību pret valodu un dabu. Bieži devāmies ārā no pilsētas, lai pavadītu laiku dabā. Kamēr lasījām ogas, Mamulīte mums lasīja grāmatas, kamēr viņa ravēja dārzu, mēs lasījām viņai priekšā. Grāmata vienmēr bija tuvumā. Vienmēr arī sekoja diskusijas par tajā atklātajiem brīnumiem.     
Mamulīte brīvi dalījās ar savām domām: interesantām vietām dainās, izaicinājumiem pārtulkot angļu vārdus latviski, politisko varmācību krieviskot latviešu valodu. Pārrunājām rakstnieku un dzejnieku aizraujošos dzīvesstāstus un lekcijas, kuras viņa gatavoja. [..]

Vienā un tai pat mājā Mineapolē Mamulīte dzīvoja gandrīz piecdesmit gadus. Tā bija caurvīta ar latviešu valodu, kultūru un garu. Viņas mājā bija trīs svarīgākie galdi, kas veidoja mājas sirdi. Pirmais bija masīvs ozolkoka rakstāmgalds, apkrauts ar grāmatām un rakstiem, gaisā ap to bija sataustāmas radošās idejas. Pie šī galda viņa pētīja rakstnieku dzīvi un darbus un gatavoja lekcijas. Visu mūžu Mamulīte turpināja mācīt latviešu valodu un literatūru. Daudzus gadus viņa vadīja lasīšanas semināru, kurā pētīja latviešu rakstnieku darbus.

Pie otrā galda ēdamistabā mēs ieguvām daudz no viņas pētījumiem pie rakstāmgalda. Vakariņas ēdot, pārrunājām latviešu rakstnieku darbus un dzīves pieeju. Visi bija aicināti piedalīties sarunās. Pie ēdamistabas galda izveidojās mūsu pašu ģimenes seminārs.  

Trešais galds bija virtuves galds, tas mums bija vismīļākais. Tur mēs sanācām kopā, lai baudītu virtuves bagātību un draudzību. Pie virtuves galda gatavojām pankūkas, Mamulīte tās sauca par plānītēm, dodot latvisku vārdu, lai nelietotu vācu vārdu. [..]

Virtuvē katrs bija mīļi gaidīts un sirsnīgi uzņemts. Draugi, kaimiņi, pastnieks ‒ katrs bija aicināts pakavēties, iedzert tasi kafijas, uzkost kādu gardumu un saņemt Mamulītes viesmīlību.  

Kopā ar ēdienu tika pasniegta arī pārtika domām un dvēselei. Ciemiņš bija tikpat gaidīts kā mājinieks. Akadēmiskums iekļāvās un saplūda ar ikdienā pazīstamo. Pāri visam – mīlestība: liela ģimenes, valodas, latviešu kultūras un tradīciju mīlestība, mīlestībā paēdināt un paēst, un mīlēt dabas skaistumu. 

Mūsu dzīvi ar Mamulīti raksturo daina:                           
Silta mātes istabiņa,
Liepas malkas kurināta;
Vēl jo silta valodiņa,
Ar māmiņu runājot.

Valerijas Bērziņas-Baltiņas piemiņas fonds – latviešu valodas pētniecībai par Latvijas okupācijas režīmu valodas politiku un praksi, tās atstātajām sekām latviešu valodā

2017. gadā Andris Baltiņš ASV nodibināja savas mātes, valodnieces Valerijas Bērziņas‑Baltiņas piemiņas fondu, kuru pārvalda Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonda atbalsta grupa ASV (OMFA). Piemiņas fonda mērķis ir atbalstīt un stiprināt Latvijas Okupācijas muzeja zinātnisko un izglītojušo pētniecību par Latvijas okupācijas režīmu valodas politiku un praksi, tās atstātajām sekām latviešu valodā. Fonds atbalsta pētniecību, semināru, konferenču rīkošanu un zinātniskas publikācijas, kas atbilst tā mērķiem. Ar OMFA papildu atbalstu 2022.  gadā atvērtajai Latvijas Okupācijas muzeja jaunajai ekspozīcijai ir izveidots multimedijs Latviešu valoda un okupāciju varas, kas sniedz ieskatu latviešu valodas pārmaiņās un attīstībā no Latvijas brīvvalsts sākuma līdz mūsdienām. 2017. gadā muzejā izveidota starpdisciplināra pētnieku grupa, kuras uzmanības centrā ir valodas un varas mijiedarbība dažādās zinātņu nozarēs – valodniecībā, vēstures zinātnē, politoloģijā u. c.

Pateicoties valodnieces piemiņas fondam, 2022. gadā ir sākta arī rakstu krājuma sērijas Valoda un vara. Valoda, valodniecība un kultūrpolitika no 1940. gada izdošana, kas ir pirmais zinātnisku rakstu krājums, kurā aplūkoti jautājumi par okupāciju varu ideoloģiju izpausmēm presē, izglītības metodikā un mācību grāmatās, oriģinālliteratūrā un tulkojumos, pilsētainavā un arī tuvās ārzemēs:  1. sējumā – Polijā; 2. sējumā – Ukrainā un Igaunijā. Izdots valodnieces Vinetas Skujiņas [Poriņas]  pētījums Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā. Padomju okupācijas sekas 20. un 21. gadsimtā (2025). Ar fonda atbalstu kopš 2018. gada tiek rīkotas starptautiskas konferences par valodas un varas mijiedarbību, publicēta virkne populārzinātnisku un zinātnisku rakstu latviešu valodas, zinātnes un tautas labā.