"VALODA UN VARA" LATVIJAS OKUPĀCIJAS MUZEJĀ – JAUNS RAKSTU KRĀJUMS

2022. gada 19. novembrī Latvijas Okupācijas muzejā atvērts rakstu krājums Valoda un vara. Valoda, valodniecības un kultūrpolitika no 1940. gada, redaktore – valodniece sociolingviste Vineta Poriņa.
Ierosme izdot krājumu tapusi V. Bērziņas-Baltiņas (VBB) piemiņas fonda latviešu valodas pētniecībai projektā: sākotnēji ar starptautiskām konferencēm par latviešu valodu, valodniecību un kultūrpolitiku no 1940. gada, kuru pētījumu rezultāti publicēti krājumā.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits par rakstu krājumu:
Valodas un varas, valodas un ideoloģijas attiecības Latvijā ir pētītas maz. Joprojām saskaramies ar 20. gadsimta totalitāro režīmu atstāto mantojumu cilvēku domāšanā un valodā. Tāpēc ir būtiski izzināt, kā okupācijas varu interesēs – sevišķi gandrīz pusgadsimtu ilgajā padomju okupācijā, kurai līdzi nāca masveida migrācija un Latvijas pārkrieviskošanas mērķi, – tika pakļauta un ietekmēta latviešu nācija un valoda. Ar Valerijas Bērziņas-Baltiņas piemiņas fonda latviešu valodas pētniecībai atbalstu aizsāktais pētnieciskais darbs un rakstu krājums "Valoda un vara" izgaismo gan nacisma izraisītās parādības latviešu valodā Otrā pasaules kara gados, gan padomju okupācijas perioda brutālo ietekmi uz valodu.
Skaidrība par pagātni un zinātniski pamatotas atziņas ir svarīgas ne tikai zinātniekiem, bet visai sabiedrībai, lai tā spētu pilnībā atbrīvoties no rusifikācijas sekām savā attieksmē pret latviešu valodu un pašā latviešu valodā. Tas nepieciešams latviešu valodas – valsts valodas – dzīvotspējai un tālākai attīstībai.

Valters Nollendorfs – Profesors emeritus, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības ilggadējais valdes priekšsēdis:
Sava valoda ir cilvēka, nācijas, nacionālas valsts identitāte. Latvijas valsts ir tikai simts gadu veca; latviešu valodas saknes daudz senākas. Tā ir milzīga vērtība, kas glabājama, mūsu garīgās dzīves un līdz ar to – mūsu valsts – pamats. Tie, kas grib iznīcināt valsti, zina – vispirms jānoārda valsts ēka, jāpakļauj tauta, bet vēl svarīgāk – jāiznīcina tās gars. Šī sējuma akadēmiskie pētījumi atklāj, cik viltīgs un nežēlīgs bija šis karš, kura postošās sekas mūsu valodā nav zudušas vēl tagad. Priekšā pats grūtākais uzdevums – gādāt, lai tauta tās saprastu un izravētu no savas valodas, kā tā beidzot izravē svešu varu pieminekļus no savas zemes.

Okupāciju varas ir beigušās, bet nav zudusi to ietekme. To nepieciešams periodizēt, izgaismojot un nosaucot vārdā konkrētas parādības, kā arī iezīmējot ceļu turpmākiem pētījumiem. Krājumā astoņu valodnieku un vēsturnieku – Dena Dimiņa, Normunda Dzintara, Zitas Pētersones, Vinetas Poriņas, Jāņa Riekstiņa, Pētera Vanaga, Andreja Veisberga, Jolantas Visņohas – rakstos pētīts latviešu valodas liktenis okupāciju gados. Aplūkotās tēmas:

Ideoloģizācija latviešu kā dzimtās valodas mācību līdzekļos un izglītības procesā
Tulkojumjoma Staļina varas gados
Latvijas sovetizācija, latviešu valodas politiskā diskriminācija un lēmumi latviešu valodas stāvokļa stiprināšanai
Orveliskā jaunruna Polijā padomju varas gados
Rīgas ielu nosaukumu maiņa vācu un padomju okupācijas laikā
Varas balss preses valodā vācu un padomju okupācijas laikā

Rakstu krājuma recenzenti ir valodnieki Baiba Metuzāle-Kangere un Pēteris Vanags. Angļu valodas tekstu tulkotāja – VBB projekta vadītāja Gundega Michele. Noformējumu veidojis grafiķis Egils Pārups. Titullapu noformējumam izmantotas Gvido Kajona u. c. fotogrāfijas. Iespiests izdevniecībā SIA Brīvs, korektores: Ingrīda Sjomkāne, Mairita Purviņa. Izdevējs – Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

Lai šis rakstu krājums dod iedvesmu jauniem pētījumiem par valodas un varas kopsakaru, par latviešu valodas likteni toreiz un tagad!

       Detalizētāk par atvēršanas pasākumu un krājumu var lasīt  
www.la.lv/valoda-un-vara