Vai izglītībai ir nozīme mūsdienu darba tirgū?

Sveicot skolēnus un skolotājus jaunā mācību gada sākumā, piedāvājam ielūkoties skolas dzīvē pirms aptuveni 80 gadiem. Pēc Otrā pasaules kara tūkstošiem latviešu bērnu skolas gaitas turpināja nevis Latvijā, bet pārvietoto personu jeb DP nometnēs Rietumeiropā. Vairāk par skolu veidošanu un latviešu bērnu izglītību svešumā aicinām uzzināt Latvijas Okupācijas muzeja virtuālajā izstādē “Latvija ārpus Latvijas”.

Kāpēc DP nometnēs tik lielu uzmanību pievērsa izglītībai? Kā ieguva tinti rakstīšanai? Kā cigaretes palīdzēja iekārtot skolu? Uz šiem jautājumiem video fragmentā atbildi sniedz viena no Latvijas Okupācijas muzeja dibinātājiem, ilggadējā direktore un šobrīd - Valerijas Bērziņas-Baltiņas piemiņas fonda redaktore Gundega Michele (dzim. Reinfelds).

Gundega Reinfelds kopā ar vecākiem atstāja Latviju 1944. gada augustā, kad viņai bija četri gadi. Reinfeldu ģimene nonāca Memmingenbergas Fliegerhorsta DP nometnē, kur meitene sāka mācības latviešu bērnudārzā, bet 1947. gadā sāka mācības latviešu pamatskolā.

Gundegas un citu trimdā izaugušo bērnu stāstus caurvij pārliecība par izglītības nozīmi – laba izglītība un centība mācībās tika uztverta kā iespēja veidot labāku nākotni, sasniegt augstāku dzīves līmeni un būt pieprasītam darba tirgū. Vai izglītībai ir nozīme arī mūsdienās – par to aicinām skolēnus padomāt un diskutēt mācību metodiskajā materiālā “Latvija ārpus Latvijas”.

Virtuālā izstāde un mācību metodiskais materiāls “Latvija ārpus Latvijas” tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.