7. septembrī Muzejā viesojās īpaši viesi, arhitekta Gunāra Birkerta dēli, esejists un literatūras kritiķis Svens Pēteris Birkerts (Sven Peter Birkert), finanšu eksperts Ēriks Gunārs Birkerts (Erik Gunnar Birkert), viņa meita –interjeru dizainere Andra Silvija Birkerte-Futere (Andra Sylvia Birkert-Footer), māsīca Maija Vanaga un arhitekts Jānis Dripe.
Gunārs Birkerts 2001. gadā Muzejam un Rīgas domei uzdāvināja toreizējās ēkas pārbūves skices.
“Rīgā dzimušais arhitekts ar pasaules vārdu Gunārs Birkerts uzdāvinājis Rīgai savu vīziju Okupācijas muzeja paplašināšanai. Projekts paredz Grēcinieku ielas pusē uz pagrabstāva pamatiem uzcelt ar gaišām akmens plāksnēm apšūtu piebūvi, kuras gala siena būtu no stikla. Līdz ar to muzejs iegūtu papildus telpas 500 kvadrātmetru platībā un tā veidolu ar tumšā un gaišā kontrastu varētu uztvert kā metaforu — tumsa nav visspēcīga, tai blakus stājas gaisma, un caurspīdīgā stikla siena ir logs uz pasauli.” (Latvijas Vēstnesis, 2001).
Viesus uzņēma un Muzeja telpas izrādīja direktore Solvita Vība un Valters Nollendorfs, pastāstīja par sava dzejoļa tapšanu Birkerta piemiņai dienu pēc viņa nāves.
Birkerta birztalā
līst gaisma
klusumā
birst asaras
sidrabotas
Latviskais oriģināls
2017. gada 16. augustā
Jauktam korim komponējis
Pēteris Vasks
Foto (no kreisās): Svens Pēteris Birkerts, Andra Silvija Birkerte-Futere, Ēriks Gunārs Birkerts, Solvita Vība, Valters Nollendorfs, Jānis Dripe, Maija Vanaga