Tas nu reiz ir noticis!

2022. gada Augustā "Ieskats muzeja krājumā" piedāvā aplūkot  Ilgoņa Upmaļa fotogrāfijas no Krievijas armijas izvešanas procesa. 2022. gada augustā aprit 28 gadi kopš oficiāli noslēdzās Krievijas armijas izvešana no Latvijas.

Lai arī 1990. gada 4. maijā LPSR Augstākā Padome pieņēma lēmumu ’’Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu’’, Latvijas teritorijā joprojām atradās liels daudzums Padomju armijas militārpersonu. Pēc Latvijas Tautas frontes veiktās PSRS karaspēku daļu  uzskaites 1991. gada septembrī Latvijas teritorijā atradās trīs divīzijas, septiņas  brigādes, pieci atsevišķi pulki un trīs kara skolas ar  51 348 cilvēku lielu personālsastāvu, kas Latvijas teritorijā uzturēja vairākus simtus militāro objektu.

Pēc Mihaila Gorbačova atkāpšanās no PSRS prezidenta amata un Padomju Savienības  pastāvēšanas beigām, tās karaspēku 1992. gada janvārī savā jurisdikcijā pārņēma Krievijas Federācija. Lai risinātu  jautājumus, kas bija saistīti ar Krievijas karaspēka atrašanos Latvijas teritorijā, 1992. gada maijā izveidoja  Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo  bruņoto spēku izvešanas kontroles biroju Ilgoņa Upmaļa vadībā. Šī biroja uzdevums bija nodrošināt bruņoto spēku kontroli, uzraudzību, veikt karaspēka daļu uzskaiti un citus jautājumus, kas bija saistīti ar Krievijas armijas uzturēšanos Latvijas teritorijā. 

 Lai arī 1992. gadā Krievija veica simbolisku soli un pēc savas iniciatīvas  no Latvijas izveda 49 karavīrus, kas dienēja Salacgrīvas Radiolokācijas stacijā, Krievija vēlējās Latvijā  pēc iespējas ilgāk saglabāt savu karaspēku, militāros objektus, kā arī ’’militāros pensionārus’’, kas bija no armijas atvaļinātās personas. Krievija vēlējās, lai pēc Krievijas armijas izvešanas Latvijas teritorijā turpinātu  darboties Skrundas Radiolokācijas Stacija, Irbenes Radioteleskops un Liepājas Karostas zemūdeņu bāze, kā arī lai Latvijas teritorijā pēc armijas izvešanas turpina dzīvot atvaļinātās militārpersonas. Visi trīs minētie objekti bija stratēģiski svarīgi PSRS, vēlāk Krievijai. Skrundas RLS uzdevums bija informēt par starpkontinentālo rakešu  kustību. Ar šī objekta palīdzību PSRS varēja noteikt ballistisko raķešu lidojuma trajektorijas un trāpījuma vietas. Tas bija viens no ķēdes posmiem ātrās brīdināšanas sistēmā, kas bija izvietota visā PSRS teritorijā. Kopumā PSRS bija izveidoti 8 šāda veida militārie objekti. Ar Irbenes radioteleskopu  armija varēja uztvert savu un ienaidnieku satelītu raidīto informāciju un nosūtīt to atšifrēšanai komandcentrā. Jāatzīmē, ka šo objektu izmanto arī mūsdienās un zinātniskos nolūkos un tajā atrodas Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs.

Sarunas turpinājās divus gadus līdz 1994. gada 30. aprīlim, kad abas valstis Maskavā parakstīja līgumu par Krievijas armijas izvešanu. Ceļš līdz kompromisa panākšanai bija ļoti sarežģīts, jo abu pušu pozīcijas bija kardināli atšķirīgas un sarunas nonāca stupceļā. Starpvalstu sarunu laikā bija arī dažādi incidenti, kas apgrūtināja abu pušu dialogu, piemēram, 1994. gadā 10. janvārī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ručs, 5. Saeimas deputāta Odiseja Kostandas palīgs Juris Dobelis un vairāki zemessargi patvaļīgi arestēja Krievijas armijas ģenerāļus Nikolaju Tailakovu un Anatolijs Vodopjanovu un aizveda uz Berģu mežu.

Krievijas armijas izvešanas process oficiāli noslēdzās 1994. gada 31. augustā, kad no Rīgas lidostas pacēlās pēdējā lidmašīna ar Krievijas armijas militārpersonām. Kā šo notikumu izdevumam ‘’Latvijas Vēstnesis’’ ar saviļņojumu  komentēja toreizējais Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis: “Tas nu reiz ir noticis!" Īpašu statusu piešķīra Skrundas RLS un tas turpināja darboties līdz 1998. gadam. Pēc Krievijas armijas izvešanas, daļa objektu tika saglabāti un piemēroti citām vajadzībām, bet daļa pamesti likteņa varā.