Kapulauks „Baltie krusti” ir piemiņas vieta, kurā guldīti ap 120 masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. Lielākā daļa apbedīto ir no tā saucamā „Šustina saraksta”, ko atrada Centrālcietumā tūlīt pēc Sarkanās armijas atkāpšanās 1941. gadā. Dokumentā lasāmi 78 apcietināto vārdi ar Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstu: „Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut”. Dokuments ļauj precizēt ne tikai bojāgājušo personības, bet ir arī spilgta liecība par šiem cilvēkiem izvirzīto apsūdzību absurdumu. Vairākus no viņiem apcietināja 1941. gada 23./24. jūnija naktī un viņu vienīgais "noziegums" bija Līgo svētku svinēšana. Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas, apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas, 6. jūlijā 1941. gadā guldīja Meža kapos, aizsākot „Balto krustu” kapulauka vēsturi. „Baltajos krustos” guldīti vēl līdz pat 1944. gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. „Šustina saraksts” atrodas Latvijas Okupācijas muzeja krājumā un apskatāms muzeja ekspozīcijās. Līdz ar izstādi Stūra mājā par LPSR VDK darbību, turpinās šajā sarakstā minēto cilvēku likteņu apzināšana.
2006. gadā „Balto krustu kapulaukā” atklāja memoriālu „Ēna”, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā pārvērta tēlnieks Jānis Karlovs. Kapulaukā pie lielā krusta pamatnes ir ierakta urna ar GULAGA nometņu vietās paņemto zemi. 1990. gadu vidū zemi savāca un atveda uz Latviju represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri. Aizvadītā gada novembrī kapulaukā atjaunoja piemiņas plāksni, ko šī gada piemiņas sarīkojumā iesvētīja Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme. Sarīkojumā klātesošos uzrunāja Rīgas politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki Inese Dreimane un Ritvars Jansons.