Svešās armijas aiziešana!

1994. gada 30. aprīlī Maskavā tikās Latvijas prezidents Guntis Ulmanis un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Tikšanās laikā tika parakstīts starpvalstu līgums par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Šī līguma parakstīšana atrisināja vienu no svarīgākajām Latvijas ārpolitikas problēmām pēc neatkarības atjaunošanas – bijušā okupācijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Bijušais PSRS karaspēks, kuru 1992. gadā savā jurisdikcijā pārņēma Krievija, regulāri pārkāpa Latvijas likumus, traucēja sabiedrisko kārtību un veica dažādas provokācijas.

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas materiāli par PSRS un Krievijas  Bruņoto spēku nelikumīgajām darbībām Latvijas teritorijā, kurus  muzejam nodeva Krievijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja vadītājs Ilgonis Upmalis (1937 – 2024).

1991. gada Latvijas Tautas fronte veica Latvijas teritorijā dislocēto PSRS karaspēka daļu uzskaiti. 1991. gada decembrī Latvijas teritorijā atradās trīs divīzijas, septiņas  brigādes, pieci atsevišķi pulki un trīs kara skolas ar 51 348 karavīriem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas PSRS armija un tās objekti bija nevēlams atgādinājums par Latvijas okupāciju, kā arī apdraudēja Latvijas drošību.

Īsi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Padomju armija centās traucēt okupācijas varas simbolu demontāžai, apsargāja ietekmi zaudējušās Latvijas Komunistiskās partijas īpašumus un pat piedalījās protesta akcijās, iebilstot pret Padomju armijas ietekmes samazināšanu Latvijā.

1991. gada februārī sākās Latvijas un PSRS savstarpējās sarunas, kurās apsprieda gan ekonomiskos jautājumus, gan runāja par PSRS armijas statusu Latvijas teritorijā. Pēc Mihaila Gorbačova atkāpšanās no prezidenta amata 1991. gada decembrī PSRS beidza eksistēt, un 1992. gada janvārī Latvijā dislocēto PSRS karaspēku savā jurisdikcijā pārņēma sabrukušās valsts juridiskā mantiniece – Krievija.

1992. gada 19. martā no Latvijas tika izvesta pirmā armijas daļa. Tā bija viena no mazākajām Krievijas armijas daļām Latvijā - Salacgrīvas RLS (radiolokācijas stacijas) vienība. Daļas izvešana notika ļoti svinīgos apstākļos ar uzrunām un īpašu ceremoniju. Šī notikuma rezultātā no Latvijas tika izvesti 49 karavīri. Šis bija simbolisks žests no Krievijas puses, jo turpmāk Krievijas armijas daļu izvešana vairs nenotika tik raiti. 1992. gada 29. oktobrī Boriss Jeļcins paziņoja par armijas izvešanas apturēšanu, pamatojot to ar krievvalodīgo tiesību neievērošanu Baltijas valstīs. Šis Jeļcina solis gan vairāk tika uzskatīts par spiediena izdarīšanu uz latviešu politiķiem, jo praktiski armijas izvešana turpinājās.

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas  dokumenti, kuros aprakstīti Krievijas Federācijas Bruņoto spēku (KFBS) pārkāpumi laika posmā no 1992. līdz 1994. gadam. Pārkāpumus apkopoja 1992. gada 10. jūnijā izveidotais  Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo bruņoto spēku izvešanas kontroles birojs. Šie dokumenti parāda Krievijas armijas necieņu pret Latvijas valsti un likumiem, kā arī armijas zemo morāli.

 Materiālos atrodamas ziņas par Krievijas karavīru konfrontāciju ar Latvijas zemessargiem. Kādā no ziņojumiem rakstīts, ka 1994. gada 24. maijā Zemessardzes 4. brigādes objektā, kas bija iekārtots agrākajā Krievijas bruņoto spēku štābā, ieradās Krievijas armijas automašīna KAMAZ kapteiņa Beļska vadībā un centās iekļūt teritorijā, šo vajadzību pamatojot ar nepieciešamību paņemt mantas. Kad zemessargi Krievijas karavīrus atteicās ielaist, tie kļuva agresīvi un izteica draudus objekta apsardzei. Pēc sazināšanās ar KFBS vadību tika secināts, ka incidents ir kapteiņa Beļska individuāla provokācija, un ka Krievijas pretenzijas uz šo objektu nav. Nereti Krievijas armijas karavīri apdraudēja arī apkārtējo drošību. 1994. gada 9. jūnijā Zemessardzes štāba darbinieks Ilgonim Upmalim raksta par kādu atgadījumu, kad  naktī uz 1994. gada 5. jūniju zemessargi aizturējuši divus Krievijas armijas karavīrus, kuri alkohola reibumā Liepājas Karostā šaudījās ar ieročiem.  Aizturētie kopā ar ieročiem tika nodoti policijai.  

Vēl viens pārkāpumu veids, par kuru Latvijas puse regulāri cēla trauksmi, bija KFBS pārstāvju nelikumīga iebraukšana Latvijas teritorijā. Vairāki aizejošās Krievijas armijas karavīru pārkāpumi apdraudēja gan sabiedrības, gan vides drošību. 1994. gada 15. maijā sūtītajā vēstulē Ilgonim Upmalim Zemessardzes štāba priekšnieks Jānis Eihmanis noradījis uz 19 pārkāpumiem, kas izdarīti laika posmā no 16. aprīļa līdz 1. maijam.

Neskatoties uz dažādiem incidentiem un nesaskaņām, diplomātiskās sarunas par Krievijas armijas izvešanu turpinājās un puses tuvojās kompromisam.  Abu valstu attiecības atkal saasinājās pēc tam, kad 1994. gada 10. janvārī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas pašvaldības vadītājs Andrejs Ručs un Saeimas deputāta Odiseja Kostandas palīgs Juris Dobelis kopā ar zemessargiem ieņēma Krievijas armijas apsaimniekoto  objektu Rīgā,  Krustabaznīcas ielā 9 a un arestēja krievu ģenerāļus Nikolaju Tailakovu un Antoniju Vodopjanovu, un aizveda viņus uz Latvijas – Krievijas robežu. Reaģējot uz šo atgadījumu, Krievija draudēja ar militāru iejaukšanos. Latvijas puse Krievijai atvainojās, un tālāka eskalācija nesekoja.

Latvijas – Krievijas starpvalstu līgums par Krievijas armijas izvešanu tika parakstīts 1994. gada 30. aprīlī. Līgumā tika noteikts, ka Krievijas armijai Latvija jāatstāj  līdz 1994. gada 31. augustam, bet vienam objektam – Skrundas RLS tika atļauts darboties līdz 1998. gada 31. augustam. Latvijas sabiedrībā noslēgtā vienošanās tika vērtēta neviennozīmīgi. Tas bija saistīts gan ar Skrundas RLS darbības turpināšanos, gan ar to, ka Latvija atļāva tās teritorijā palikt visām atvaļinātajām militārpersonām, kuras Latvijas teritorijā pastāvīgi dzīvoja līdz 1992. gada. 28. janvārim, jeb līdz laikam, kad PSRS armija pārgāja Krievijas jurisdikcijā.

1994. gada 31. augusta rītā Ziemeļrietumu karaspēka grupas pārstāvis  lūdza Latvijas kolēģus izkārtot audienci pie Valsts prezidenta, lai ziņotu par armijas izvešanas pabeigšanu. Audience notika G. Ulmaņa rezidencē Maikapara namā. Abas puses izteica gandarījumu, ka armijas izvešanas process ir noritējis bez nopietniem starpgadījumiem. Tās pašas dienas vakarā plkst. 18:00 no Rīgas lidostas pacēlās un Latvijas Gaisa telpu atstāja  pēdējā Krievijas bruņoto spēku lidmašīna ar Krievijas militāristiem. 1995. gada 4. maijā tika uzspridzināta jaunā Skrundas RLS jaunbūve, bet pats objekts savu darbu beidza 1998. gada 31. augustā.