Stūra mājā — “šautuvē”— sienā atrod lodi

Tas norāda, ka telpa, ko līdz šim vēsturnieki bija sazīmējuši kā eksekūciju izpildes vietu, patiešām ir telpa, kur notikusi šaušana. Līdz šim muzeja krājumā ir bijušas tikai čaulītes, ko 1941. gadā, pēc padomju varas bēgšanas, salasīja jauniešu organizācijas “Nacionālā sardze” dalībnieki.

Pašlaik ēkā darbojas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde “Stūra māja” un kopā ar muzeja gidu ir iespēja izstaigāt čekas ieslodzījuma kameras un pagrabus. Gatavojoties VAS “Valsts nekustamie īpašumi” plānotajai ēkas rekonstrukcijai, Okupācijas muzeja vēsturnieki pagrabstāvā un 1. stāvā jūlija vidū veica telpu revīziju. Tās nolūks bija fiksēt, kas rekonstrukcijas laikā jāsaglabā, kā arī norādīt uz vietām, kas pirms rekonstrukcijas noteikti ir jāizpēta.

Vienā no telpām 1. stāvā, kur pēc liecībām notika cilvēku nošaušana, noņemot nelielu sienu sedzošo papes un tapešu fragmentu, dēļos atklājās padziļa skramba. To bija radījusi sienas dēļos iesprūdusi lode, kas, visticamāk, sienā bija nonākusi, nevis tiešā šāvienā, bet iesitoties ar sānu. Lode ir izņemta un tiks nodota ekspertiem.

Pēc padomju okupācijas karaspēka un varas pārstāvju bēgšanas 1941. gada jūlijā “šautuvē” atrada ap 240 izšautas patronu čaulītes un 94 šāvienu pēdas sienās un griestos. Okupācijas muzeja ekspozīcijā ir redzamas šautuvē atrastās patronu čaulītes, ko Okupācijas muzejam 1996. gadā nodeva „Nacionālās sardzes” dalībnieki, kas kara beigās šīs relikvijas izveda uz Vāciju.

Pēc nedaudzajām fotogrāfijām un „Nacionālās sardzes” dalībnieku liecībām spriežot, šautuves sienas bija izklātas ar koka apšuvumu, kam pāri pārvilkts melns, gumijots audums. Gala sienas stūrī, grīdā bija caurums ar noteku asinīm, kuras pēc nāves soda izpildes aizskaloja. Durvis bija no abām pusēm trīskārtīgi polsterētas ar filcu un pārvilktas ar dermatīnu. Tas tika darīts, lai slāpētu šāvienu troksni.

Nogalināto mirstīgās atliekas tika ietītas teltenē vai brezenta audumā un ieliktas kravas automašīnā, kas stāvēja šim nolūkam iekārtotajā garāžā, līdzās šautuvei. Nogalināto līķus izveda ārpus pilsētas un apraka mežos. Apbedījuma vietas nacistu okupācijas laikā atrada un mirušos pārapbedīja.

Okupācijas vara iznīcināja Latvijas pilsoņus, kurus kvalificēja par padomju ienaidniekiem. Tādus padomju okupācijas vara atrada Latvijas armijā, policijā, Aizsargu organizācijā, starp dzelzceļa darbiniekiem, valsts ierēdņiem un iestāžu vadītājiem. Par padomju varas ienaidniekiem tika atzīti sabiedriskie darbinieki, nacionālo minoritāšu, studentu, reliģisko organizāciju, arodu savienību darbinieki, pasniedzēji un skolotāji. Par „spiegošanu” apsūdzēja ārvalstu vēstniecību un uzņēmumu darbiniekus. Laikā no 1941. gada janvāra līdz 1941. gada jūnijam Rīgas čekā tika izpildīti vismaz 186 nāvessodi.