Pētījumā uzsvērts, ka LPSR drošības iestādes (jeb tautā sauktā “čeka”) bija pakļautas Maskavai, taču to darbība atšķīrās no lielākās daļas citu PSRS republiku drošības iestāžu darbības. Dzīvas bija iedzīvotāju atmiņas par Latvijas Republiku, Padomju Savienībai bija ļoti svarīgi satriekt Latvijas nacionālos partizānus un rietumu robežas tuvumā sargāt savus noslēpumus.
Pētījumā izmantoti unikāli čekas dokumenti no Krievijas arhīviem. Tajā skaitā nolikums, uz kura pamata PSRS drošības iestādes darbojās no 1943. līdz 1959. gadam, instrukcijas kā panākt apsūdzētā atzīšanos, t.sk. ar spīdzināšanas palīdzību, un pat vēl 1953.-1954. gadā izdotas direktīvas, ar kurām izmisīgi tika pavēlēts likvidēt nacionālos partizānus Latvijā. R.Jansons norāda: ”Strādājot Krievijas arhīvos, man bija iespēja iegūt atslepenotu dokumentu kopijas, kas atklāj čekistu noziedzīgo darbību. Kopš kopiju iegūšanas laika pagājuši jau desmit gadi, un vismaz Putina valdīšanas laikā Krievijā šie dokumenti publicēti netiks.”
Darbā pirmoreiz atklāta slepenā čekas darbība ārvalstīs, tajā skaitā pret trimdas latviešiem. Šādas operācijas bija aģenta „Morisa” iesūtīšana Rietumvācijā 1954. gadā, lai izspiegotu “Daugavas Vanagu” līderus Vili Janumu un Vili Hāzneru, diriģenta Leona Reitera iespaidošana, panākot viņa atgriešanos okupētajā Latvijā.
Pasākumu organizēja VDK izpētes komisija, Latvijas Okupācijas muzejs un Latvijas Universitāte.
Dr.hist. Ritvara Jansona pētījumu loks saistīts ar komunistiskā okupācijas režīma un nacionālās pretošanās kustības izpēti. R. Jansons bijis Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra un Latvijas Valsts arhīva speciālists, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks un direktora vietnieks. Šobrīd ir 12. Saeimas deputāts.