2024. gada augustā, videoliecības ieraksta laikā, Gundega Briuka Latvijas Okupācijas muzejam dāvināja sava tēva, Aleksandra Brokāna (1918 — 1989), ieslodzījumā darināto koka kastīti jeb futlāri.
1952. gada 17. decembrī Brokānu arestēja LPSR Valsts drošības ministrija. Aresta laikā pie viņa tika atrasta pretpadomju literatūra. 1953. gada 5. martā LPSR Valsts Drošības ministrijas karaspēka Kara tribunāls Brokānu apsūdzēja par dienestu nacistiskās Vācijas policijas dienestā – padomju partizānu meklēšanu un arestēšanu, dažādu objektu apsardzi, kā arī piedalīšanos Ludzas un Rēzeknes policijas vienību organizētā reidā, kuras laikā tika nogalināti divi padomju partizāni.
Brokānam piesprieda brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, tiesību atņemšanu uz 5 gadiem un mantas konfiskāciju par “dzimtenes nodevību un pretpadomju aģitāciju”. Brokāns ieslodzījumu izcieta Altajas nometnē, mūsdienu Kazahstānas teritorijā, kur strādāja meža darbos ciedru egļu mežos, kā arī Kemerovas apgabalā, Sibīrijā.
Brokāns atradās ieslodzījumā kopā ar inteliģences pārstāvjiem – māksliniekiem un rakstniekiem, ar kuriem viņam izveidojās ļoti labas savstarpējās attiecības. Tieši viens no ieslodzītajiem māksliniekiem, kura vārds nav zināms, ir uz kastītes redzamā zīmējuma autors. Zīmējums tapis ar akvareļu krāsām un tajā ir attēlota Aleksandra Brokāna meita Gundega. Zīmējums veidots pēc Aleksandram nosūtītās meitas fotogrāfijas parauga. Zem zīmējuma tēva rakstītais teksts: “Sargā kā acuraugu!”
Aleksandru no ieslodzījuma atbrīvoja 1956. gadā, un viņš atgriezās Latvijā. Aleksandra atgriešanās Latvijā bija pārsteigums ģimenei. Pēc atgriešanās Brokāns strādāja par galdnieku, jo ieslodzījumā bija ieguvis profesijai nepieciešamās prasmes.
Videoliecībā Gundega Briuka atminas, ka sākotnēji komunikācija ar tēvu bija ļoti sarežģīta, jo tēvs tika arestēts, kad Gundega vēl bija zīdainis, tādēļ meita ar tēvu nebija pazīstami.
Attēli no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma.