Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Aktualitātes

Seminārs un diskusija par vācbaltiešu izceļošanu 1939. - 1940. gadā

12.02.2014.

Latvijas Okupācijas muzejs un biedrība  "Oleru muiža" 22. februārī rīkoja semināru par vācbaltiešu izceļošanu 1939. - 1940. gadā un Otrā pasaules kara rezultātā zaudētajām kultūras vērtībām.  Seminārs notika Oleru muižā Jeru pagastā, Rūjienas novadā. 

Programma:
13.00
Latvijas Okupācijas muzeja dokumentālās filmas „Uz visiem laikiem. Vācbaltiešu izceļošana” demonstrācija.Andra Šillera - Latvijas Okupācijas muzeja koordinatora starptautiskajā projektā „ Dažādas tautas - kopēja pieredze” komentārs

Vācbaltiešu pārvietošanas laikā no Latvijas izvestās kultūras vērtības: to dažādie likteņi Polijā, Vācijā un Latvijā"
Dr. hist. Rasa Pārpuce, Herdera institūta Mārburgā (Vācija) un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta projektu pētniece

Jaunās kultūrvēsturiskās un identitātes telpas meklējumos – Valmieras un apriņķa vācbaltu izceļošana 1939./40.gadā.
Mg. hist. Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja

Mērija Grīnberga un nosargātās Latvijas kultūras vērtības 2. pasaules kara beigās. Dr.art. Jānis Kalnačs, Vidzemes augstskolas profesors

15.00
Kafijas pauze

15.30
Diskusija: Otrā pasaules kara rezultātā zaudētās vērtības. Vai zaudētais atgūstams?

Ar vācbaltu izceļošanu saistītie notikumi Oleru muižas apkārtnē
Ieva Zemīte un Kārlis Zemītis, biedrība “Oleru muiža”

Zaudētās kultūras vērtības
Līga Siliņa, Rūjienas Izstāžu zāles vadītāja

Semināra dalībnieku viedokļu apmaiņa, jautājumi
Semināru vada Dr.hist. Ritvars Jansons, Latvijas Okupāmuzeja direktora vietnieks un Andris Šillers,Latvijas Okupācijas muzeja koordinators projektā „ Dažādas tautas - kopēja pieredze”

 

 

 

 

Informācijai:

 

  •  1939.- 1941. gadā no Latvijas izceļoja vairāk nekā 50 000 cilvēku. Izceļošanas rezultātā Latvija zaudēja arī savu stabilāko saiti ar Rietumeiropu. No Latvijas aizbrauca izglītoti un uzņēmīgi  pilsoņi.
  • Vācbaltiešu izceļošana saistīta arī ar kultūras vērtību zaudējumiem Latvijā un Igaunijā. Uz okupētās Polijas teritoriju tika pārvietotas ap 70 000 grāmatas, no Latvijas tika izvesti ap 13 000 kultūrvēsturiski priekšmeti, arhīvu dokumenti.
  • Ja lielākā daļa arhīvu dokumenti Baltijā atgriezās, grāmatas zaudētas uz visiem laikiem, tad par lielāko daļu mākslas u.c. kultūras priekšmetu atrašanās vietu un īpašuma piederību ir neskaidrības. Reti ir gadījumi, kad vēl 21. gadsimtā kultūras vērtības atgriežas Latvijā (piemēram, Rīgas Sv. Pētera baznīcas svečturis).

Other Posts

16.10.2024.

Atskats lekcijā “Mainīgais valstiskums gadsimtu gaitā līdz Latvijas valsts izveidošanai”

16.10.2024.

Vēstule skolotājiem

15.10.2024.

Aicinām darbā Attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāju

15.10.2024.

Sveicam Valsts valodas dienā!

15.10.2024.

Tiešsaistes nodarbība “Aizliegtais 18. novembris”