Saldū aizvadīts video stāstu sērijas prezentācijas pasākums

Attēlā video liecību sniedzējas Vaira Svarena un Daina Ceriņa

“…nekā nesapratu. Mutes ciet kā koferis. Bērni tādās reizēs nebļauj…” – tā savā video liecībā par deportāciju dienu stāsta zvārdeniece Daina Ceriņa (dz. Vilemsone, 1943).

Trešdien, 28. maijā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļa prezentēja jauno video stāstu sēriju “Sieviete. Pieci stāsti par”.

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Inna Kislina un Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Inguna Role pasākuma ievadā uzsvēra, cik nozīmīga ir sieviešu loma sabiedrībā, taču viņu stāsti nereti paliek otrajā plānā. Video stāstu sērijā apkopotie fragmenti liecina ne vien par vēstures notikumiem no sieviešu perspektīvas, bet arī liek aizdomāties par mūsdienām – kā ir būt sievietei kara un okupācijas apstākļos, par kādiem vēstures notikumiem un ģimenes locekļu pieredzi mēs stāstam bērniem un par ko mēs izvēlamies nerunāt.

Ieskatu sieviešu video liecībās Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krājumā sniedza tā vadītāja Evita Feldentāle. 1268 no 2554 (49,6%) līdz šim ierakstītajām video liecībām ir sniegušas sievietes – gan latvietes, gan citu tautību pārstāves, kuru mūžs ir saistīts ar Latvijas 20. gadsimta notikumiem. Muzeja Audiovizuālo materiālu krātuve ir lielākā šāda veida mutvārdu vēstures kolekcija Austrumeiropas reģionā.

Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja zvārdenieces Daina Ceriņa un viņas māsa Vaira Svarena, kuru dzīves stāsti ierakstīti un saglabāti muzeja Audiovizuālo materiālu krājumā. 1949. gada 25. martā Vilemsonu ģimene deportēta no Zvārdes pagasta uz nometinājuma vietu Omskas apgabalā. Video stāstā Daina runā par ģimenes kalponi Olgu Cini, kura ļoti vēlējās pasargāt mazo meiteni no izsūtījuma, taču piedzīvoja necilvēcīgu pazemojumu un bailes. Pasākumā māsas pastāstīja, ka Olga piedāvājusi braukt līdzi ģimenei izsūtījumā, taču mamma teikusi, lai viņa paliek un sagaida, kad ģimene atgriezīsies. Un tā arī notika.

Mūziķu Elīnas Kazākas un Mārtiņa Bērtuļa izpildītās dziesmas emocionāli papildināja sieviešu sniegtos stāstus.

Pēc video stāstu noskatīšanās sirsnīgas sarunas turpinājās Saldus muzeja dārzā.

Stāstu sērija veidota, izmantojot muzeja Audiovizuālo materiālu krājumā esošās video liecības.  Atmiņu fragmenti, ko sniedza 13 sievietes, apkopoti piecos stāstos, kas atklāj sieviešu likteni dažādos Latvijas 20. gadsimta vēstures posmos. Tie ir stāsti par sievieti kā Māti, par rūpēm un palīdzību, tie ir stāsti par spēju pārvarēt sāpes un par drosmi izdzīvot, un par mīlestību, kas nekad nebeidzas. Video stāsti papildināti ar fotogrāfijām no Muzeja krājuma un ģimeņu arhīviem.

Video stāstu sērijas veidošanu un pasākumu finansiāli atbalstīja Kultūras ministrija, un tas notika sadarbībā ar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju.