Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Aktualitātes

Sabiedrības izpratni veicinošas aktivitātes par Latvijas vēstures notikumiem. Informācija par aktivitātēm oktobrī.

30.11.2022.

Atskaite par Oktobri

Izpildot Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB) un Kultūras ministrijas līdzdarbības līgumu, 2022. gada oktobrī Latvijas Okupācijas muzejs (LOM) sadarbībā ar Radio Naba turpināja raidījumu ciklu “Kas bija tad?”.

Cikla nolūks ir veicināt vienotu sociālo atmiņu un izpratni par Latvijas vēstures notikumiem, kā arī efektīvi un preventīvi novērst dezinformācijas izplatību. Pārraides skatāmas arī video formātā. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild LOMB. Sniegtie argumenti balstīti pārbaudāmos faktos.

2022. gada 25. oktobrī ēterā izskanēja cikla trešais raidījums.
Vācbaltiešu izceļošana
Tajā sniegts skats uz Latvijai būtiskiem notikumiem Otrā pasaules kara pirmajos mēnešos. 1939.gada 30.oktobrī tika noslēgts līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Pamatojoties uz to, Latviju sāka atstāt vācbaltieši. Vienlaikus aizbrauca arī vairāki tūkstoši latviešu, krievu, ebreju un citu tautību pilsoņu. Šis process turpinājās pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā. Galvenajos vilcienos tas tika pabeigts līdz Vācijas un Padomju Savienības kara sākumam 1941.gadā. Rezultātā Latvija zaudēja vācbaltiešu kopienu, ko var uzskatīt par mūsu zemes senāko mazākumtautību. Okupācijas muzeja vēsturnieki Dr. hist. Gints Apals un Dr. hist. Edvīns Evarts apspriež izceļošanas svarīgākos aspektus un sekas ne tikai Latvijas vēstures kontekstā, bet arī saistībā ar tā laika starptautiskajām norisēm.

Līdzdarbības līguma ietvaros oktobrī sākta arī populārzinātnisku rakstu publicēšana plašsaziņas līdzekļos. 29. oktobrī Latvijas sabiedrisko mediju ziņu portālā LSM.lv tika publicēts LU Latvijas vēstures institūta pētnieces Dr. hist. Dainas Bleieres raksts “Latvijas komjauniešu «dumpis» 1959. gadā – patstāvības pazīmes, kas nekļuva par disidentismu.” Raksta tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild LOMB. Sniegtie argumenti balstīti pārbaudāmos faktos.

Materiāla autore uzsver, ka situācija ar Latvijas komjaunatni un tās nomenklatūru 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē bija paradoksāla. Komjaunatne bija viens no svarīgākajiem ceļiem latviešu jaunatnes socializācijai padomju režīma normu un vērtību sistēmā, kā arī lai atlasītu piemērotu cilvēku materiālu režīma funkcionēšanai. Tie latvieši, kas 1950. gadu beigās atradās komjaunatnes vadībā, bija vai nu idejiski kolaboracionisti, vai arī cilvēki, kas bija izvēlējušies sadarbību ar okupantiem karjerisma dēļ, viņi nekādā ziņā nebija pret padomju režīmu. Tomēr viņi, tāpat kā lielākā daļa latviešu, nebija apmierināti ar PSRS politikas reālajiem rezultātiem Latvijā.

 

 

Other Posts

02.04.2024.

Darba laiks svētkos

28.03.2024.

Kaspara Pūces grāmatas "Spītnieks no Gaiziņa pakājes" atklāšana

28.03.2024.

Priecīgas Lieldienas!

27.03.2024.

Muzejā viesojas Polijas ārlietu ministrs

27.03.2024.

Muzejs saņēmis dāvinājumu izpostītā direktores kabineta atjaunošanai