Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienas kontekstā Francijas starptautiskais radio 22. februārī intervēja Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāju Gintu Apalu. Atsaucoties uz muzeja pārstāvi, pārraides autori uzsver desovetizācijas un Krievijas imperiālisma tēmu.
Krievijas iebrukuma iespaidā Latvijas valdība ir paātrinājusi valsts desovetizāciju. Demontēti Krievijas armiju slavinoši pieminekļi, un drīzumā visās skolās par obligātu valodu kļūs latviešu valoda.
Pastāv bažas, ka Kremlis izmantos krievu minoritāti kā padomju laikos un izmantos valodas jautājumu kā propagandas ieroci: "Latvija ir patstāvīga valsts,” saka latviešu vēsturnieks Gints Apals. “Oficiālā valoda ir latviešu valoda, to vēlas lielākā daļa mūsu valsts pilsoņu. Tie, kas uzstāj, ka par oficiālo valodu jākļūst arī krievu valodai, vēlas atjaunot padomju okupācijas radīto situāciju. Mēs to nevaram pieņemt. Tas ir krievu kultūras imperiālisms.”
Atteikšanās no pagātnes paliekām, vienlaikus saglabājot saikni ar krievvalodīgajiem, noteikti ir viens no svarīgākajiem jautājumiem Latvijai turpmākajos gados. Karš ir radījis milzīgu spiedienu uz ārzemēs dzīvojošajām krievu kopienām, jo tām bija jāpieņem Krievijas agresijas realitāte," saka Latvijas deputāte Sandra Kalniete. “Taču daži cilvēki joprojām dzīvo ar mītu par Māti Krieviju un uzskata, ka tā ir labākā valsts pasaulē. Viņiem nāksies atšķirt labo no ļaunā, lai būtu vēstures pareizajā pusē.”
Foto: Demonstrācijas “Atbrīvojieties no padomju mantojuma” dalībnieki Rīgā, 2022. gada maijā, demonstrē Latvijas un Ukrainas karogus. © AFP/Gints Ivuškāns