Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Ziedot Muzejam

Katrs ziedojums ir Muzeja darbības dzinējspēks, kas ļauj Muzejam strādāt un izglītot cilvēkus no visas pasaules.

Esam pateicīgi katram ziedotājam un aizcinām ikvienu ziedot.

Aktualitātes

Pieminot mācītāju Modri Plāti (26.04.1951.–08.05.2025.)

10.05.2025.

8. maijā šai pasaulei iemidzis mācītājs, kustības “Atdzimšana un atjaunošanās” stiprais balsts Modris Plāte (26.04.1951.–08.05.2025.)

Latvijas Okupācijas muzeja saime izsaka līdzjūtību mācītāja tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un draudzes locekļiem.

Atsaucoties Muzeja aicinājumam, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājs Linards Rozentāls nekavējās dalīties vārdos par Modra Plātes gara spēka atstātajām dziļajām pēdām mūsu – latviešu tautas – kopīgajā liktenī.

“Mūžībā ir devies mācītājs Modris Plāte – viens no luteriskās baznīcas neformālajiem līderiem Atmodas laikā, kura pilsoniskā drosme, nepiekāpība padomju režīma spiedienam, nākotnes redzējums un ticība pārmaiņām izraisīja un iedvesmoja kustības “Atdzimšana un atjaunošanās” izveidošanos 1987. gada 14. jūnijā, kas kopā ar “Helsinki-86” grupu bija vienas no pirmajām organizētajām pilsoniskajām iniciatīvām, kas bruģēja ceļu Latvijas neatkarībai.

Modris Plāte ir vesela laikmeta simbols. Viņš bija godīgs, drosmīgs, domājošs, gudrs un izcils teologs un mācītājs, kura ieguldījums un ietekme sabiedrībā un baznīcā vēl ir maz apjausta un apzināta. Viņam kristietība bija cilvēka pārvērtības un iekšējās atbrīvošanās skola. Viņš nealka atzinības, publiskās telpas. Viņš veltīja savu dzīvi kalpošanai šajā “skolā”, bet tas, ko viņš neredzami, nemanīts iekustināja, ir bijis, paliek un būs vēl - kaut kas ļoti, ļoti liels. Viņa mūžs ir beidzies, bet viņa nākotne nē.

Lai arī kustības “Atdzimšana un atjaunošanās” izveidošanās tiešais iemesls bija luteriskās baznīcas lomas un nozīmes kritums, tai cenšoties pielāgoties padomju režīma noteikumiem un prasībām un nespējot atsaukties apkārt tai esošās sabiedrības slāpēm pēc garīguma, Modra Plātes toreiz apjaustais virsuzdevums bija daudz plašāks un nav zaudējis savu aktualitāti arī šodien. Viņš uzskatīja, ka ir jāiekustina tautas aizmigusī daļa, kura dzīvo “bez Lielās idejas”, jāpalīdz cilvēkiem “saprast, kā dzīvot, kādēļ dzīvot, kur un kā iegūt spēku pareizai, īstai dzīvošanai.” Modris Plāte – līdzīgi kā Vaclavs Havels – uzskatīja, ka meklējot izeju no sabiedrības totālas krīzes, ir jāatgriežas pie vispārcilvēciskajām vērtībām – ekonomisko un citu problēmu risinājuma atslēga slēpjas pašā cilvēkā, viņa iekšējā sakārtotībā, gaismā un stiprumā. Tikai iekšēji pārvērtušies cilvēki var pārvērst ārējo pasauli, darīt to jēgpilnāku, iekļaujošāku, brīvāku.”

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, LU Humanitāro zinātņu fakultātes vadošais pētnieks.

Fotoattēls publikācijas titulbildē no www.LELB.lv (lietots ar atļauju).

Gunāra Astras bēres 1988. gada 19. aprīlī Rīgas II Meža kapos. Šķirstam pa priekšu iet mācītāji - Juris Rubenis, Augusts Ālers un Modris Plāte. Latvijas Okupācijas muzeja krājums. OMF Fn 03547 Fotonegatīvs

Other Posts

11.07.2025.

Seminārs "Atmodas priekšvēstnesis: Baltijas brīvības un miera kuģa akcija atzīmē 40 gadus"

10.07.2025.

Atskats grāmatas "Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja" atklāšanā

10.07.2025.

Muzeju apmeklē Albānijas Eiropas un ārlietu ministrs Igli Hasani

09.07.2025.

Dr. hist. Ainārs Lerhis – ""Draudzība" čekas uzraudzībā"

07.07.2025.

Atskats uz kolokviju: Rusifikācija - apjaustās un neapjaustās okupācijas