Pieminekli “Latvijas Stāvstrops brīvībai” atklās 8. maijā Otrā pasaules kara piemiņas vietā Lestenē

Šodien, 27. martā Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvā padome atbalstīja Latvijas Okupācijas muzeja biedrības iniciatīvu uzstādīt tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto pieminekli Latvijas Stāvstrops brīvībai Lestenē.

Piemineklis Latvijas Stāvstrops brīvībai tiks atklāts 8. maijā Lestenē, pie ieejas Lestenes Brāļu kapu memoriālā. Tekstā uz jaunatklātā pieminekļa plāksnes būs pausta galvenā pieminekļa ideja: “Latvijas Stāvstrops brīvībai Lestenē ir veltīts tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tika pretlikumīgi iesaukti un iesaistīti nacistiskās Vācijas militārajās vienībās. Tiem, kas izdzīvoja vai krita. Tiem, kuri svešā kara dienestu Latvijā un ārpus Latvijas pildīja ar cerību atgūt Latvijas brīvību un neatkarību.”

Tēlnieka Kristapa Gulbja piemineklī ietvertā ideja - bišu saime ir tauta, strops ir viņu valsts ar savu armiju, likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas, tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās dzeļ tikai tad, ja jūtas apdraudētas. Tās aizstāv, cīnās, mirst par savu stropu, saimi, brīvību. K.Gulbis akcentē: “Pasaulē ir dažādi bišu stropi, bet unikālais stāvstropa dizains eksistē tikai Latvijā, tam ir apstiprināti un nemainīgi parametri kopš 1925. gada. Piemineklī ir ievērotas precīzas tā proporcijas un materialitāte. Piemineklis arī atskaņos Latvijas laukos ierakstīto bišu spārnu vibrāciju kopkori.” 

No 2018. līdz 2022. gadam piemineklis Latvijas Stāvstrops brīvībai atradās Beļģijā, Flandrijas pilsētā Zedelgemā, laukumā, kuram tika dots Brīvības laukuma nosaukums. Pieminekli rosināja veidot tā laika Zedelgemas pilsētas vadība. Tas tapa, sadarbojoties ar Latvijas Okupācijas muzeju. Piemineklis bija veltīts brīvībai kā universālai vērtībai un 11 700 latviešu karavīru piemiņai, kas 1945./46. gada ziemu izcieta Zedelgemas karagūstekņu nometnē, nezaudējot alkas pēc savas un Latvijas brīvības. Krievijas melīgo vēstures naratīvu atbalstošu organizāciju un vēsturnieku protesta dēļ pilsēta 2021. gadā vienpusīgi noņēma plāksni un laukumu pārdēvēja. 2022. gadā  demontēja pieminekli, 2024. gadā tas atgriezās Latvijā.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa atzīmē: “Šī pieminekļa liktenis ir tikpat sarežģīts kā mūsu karavīru, karagūstekņu un leģionāru liktenis. Tas skaudri un diezgan īsā laika rāmī parāda, ka pat 80 gadus pēc 2.pasaules kara beigām, Eiropai vēl nav vienotas izpratnes par vēsturi, par mūsu tautu sarežģītajiem līkločiem. Diemžēl mēs te arī redzam, cik spēcīga ir propaganda un pārstrādāta vēsture. Arī tas mums ir jāpatur prātā.”

Blakus Lestenes Brāļu kapu memoriālam top Lestenes muzejs, kurā tiks izveidota ekspozīcija par Kurzemes lielkaujām. Muzejs tiek veidots sadarbībā ar valsti, Tukuma novada pašvaldību, organizāciju Daugavas Vanagi, Latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene" un ziedotājiem. 

Solvita Vība
Latvijas Okupācijas muzeja direktore