Latvijas Okupācijas muzejā 2016. gada 1. decembrī plkst.16.00 notika nacionālā partizāna Arvīda Blūzmaņa 95. dzimšanas dienas atzīmēšana. Viņš šobrīd ir vecākais nacionālais partizāns Latvijā.
A.Blūzmaņa dzimtā puse ir Sēlija, Silenes pagasts bijušajā Ilūkstes apriņķī, Lietuvas pierobežā. Viņš ir tikai trīs gadus jaunāks par Latvijas valsti - dzimis 1921. gada 25. novembrī. Otrā pasaules kara laikā dienēja dažādās vācu karaspēka vienībās. Kara beigu daļā A. Blūzmanis karoja latviešu leģiona 19. divīzijā Kurzemē.
Pēc vācu karaspēka kapitulācijas A. Blūzmanis pārgāja nelegālā stāvoklī. 1945. gada decembra beigās viņš pievienojās Kabiles nacionālo partizānu grupai, ko vadīja Ēvalds Pakulis. Tās sastāvā A. Blūzmanis 1946. gada sākumā piedalījās Āpuznieku kaujā ar čekas karaspēku. Legalizējās 1947. gada pavasarī. Visu mūžu bija spiests samierināties ar čekas jeb Valsts drošības komitejas uzraudzību un cenšanos iesaistīt ziņošanā. Tagad dzīvo Carnikavā.
Kopumā partizānu kustībā Latvijā piedalījās ap 12 500 cilvēku, kas ir vairāk par vienu pilnu armijas divīziju. Visaktīvākā bruņotā partizānu cīņa pret okupācijas režīma pārstāvjiem un atbalstītājiem bija laikā no 1945. līdz 1947. gadam. Vēlāk cīņu intensitāte samazinājās, jo partizāni krita kaujās un tika sagūstīti. Partizānu kustību vājināja arī atbalstītāju aresti un masu deportācija 1949. gadā. Tomēr pēdējie Latvijas nacionālie partizāni legalizējās tikai 1957. gadā.
Foto, ko 1946. gada septembra sākumā uzņēma čekas iesūtītais aģents "Tankists" - Marģeris Vītoliņš. A. Blūzmanis ir redzams pirmajā rindā 3.no kreisās, ar karabīni rokās.