Nacionālo partizānu kustības dalībniecei Mihalīnai Supei – 102

Mihalīna Supe dzimusi 1923. gada 7. jūlijā Abrenes apriņķa Purvmalas pagastā septiņu bērnu ģimenē. Mihalīnas brālis Pēteris Supe mežā pie Stompakiem nodibināja Latvijas nacionālo partizānu apvienību un Mihalīna 1945. gadā pievienojās brāļa vadītajai grupai (segvārds ''Kaija''). 1945. gada jūlijā čekisti nodedzināja Supes ģimenes rentes māju Viļakas pagasta Aizgalienā un nošāva viņu vecākus Vincu un Emīliju Supes. 1946. gada 1. aprīlī arī brāli Pēteri Supi Jaungulbenes pagastā nošāva partizānu rindās iesūtīts NKVD aģents, viņa darbojās vairākās citās nacionālo partizānu grupās Viļakas apkārtnes mežos  -gatavoja ēst, mazgāja un lāpīja drēbes. 1946. gada 9. septembrī nošāva viņas māsu Genovefu. Pēc viņas drauga Arvīda Vīksniņa nošaušanas Mihalīna Supe 1954. gada 26. aprīlī legalizējās, bet jau jūnijā viņu arestēja un piesprieda 25 gadus ieslodzījumā stingrā režīma nometnē Vorkutlagā, no kura atbrīvoja 1961. gada 6. aprīlī. No Vorkutas Latvijā Mihalīna atgriezās 1964. gadā. 

Viņai piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, 1997. gadā viņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes Goda zīmi, 2020. gadā ar Viestura ordeni.

2019. gada 14. oktobrī Mihalīna Supe Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuvei sniedza videoliecību.

“..Mani aizveda uz Rīgu. Tur, pratināšanas telpā, ielauzās čekists no Viļakas. Viņš parādīja fotogrāfiju, kurā redzams mans draugs Arvīds pēc tam, kad viņš bija nošauts. Viņš lepni paziņoja, ka pats viņu nošāvis. Es tikai raudāju. Viņš mani pratināja divas diennaktis. Sita, rāvā aiz ausīm un dauzīja galvu pret sienu. Pēc divām dienām mani pratināja jau cits cilvēks, un pazemojumi turpinājās. Viņi draudēja mani nošaut, ja neko neteikšu, bet es atbildēju, lai šauj. Pēc neskaitāmām pratināšanām viņi gribēja, lai parakstu dokumentu, bet es atteicos. Es neko sliktu nebiju darījusi. Tad viņi atkal draudēja, pielika pistoli pie galvas, bet es tik un tā neparakstīju. Pēc kopumā sešiem mēnešiem kara tribunāls piesprieda man 25 gadus ieslodzījuma. Kopš tā laika kļuvu ļoti klusa un gandrīz nevienam neko neteicu. Mani pārveda uz darba nometni Vorkutā.”

Mihalīna Supe viņsaulē devās 2022. gada 23. martā. Viņas dzīvesstāsts lasāms Sanitas Reinsones grāmatā "Meža meitas" (2015), kā arī Latvijas Okupācijas muzeja izstādē Čekas vēsture Latvijā, Stūra mājā vācu fotogrāfes Klaudijas Heinermanes nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem veltītā foto portretu izstādē.