Muzejā notikuši kursi “Regulēts radošums: kultūra Padomju Latvijā”

Milzīgs paldies, ļoti noderīgi un daudz jaunas informācijas gan vēstures, gan citos mācību priekšmetos.

Paldies, kursi bija tieši īstajā laikā. Lieliska iedvesma mācību gada noslēgumā. Prieks bija satikt arī kolēģus, dalīties ar pieredzi.

Paldies par Jūsu ieguldīto darbu šī sarežģītā vēstures perioda skaidrošanā no dažādiem aspektiem. Īpaši no radošo profesiju puses! Gaidām jaunus kursus!

Šīs ir dažas no 11. un 18. martā aizvadīto pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu dalībnieku atsauksmēm. Kursos piedalījās 62 skolotāji un muzeju darbinieki.

Kaut arī daļa kursu dalībnieku bija piedzīvojuši padomju okupācijas laiku, viņi kursus apmeklēja ar mērķi pilnveidot savas zināšanas par daudzveidīgiem kultūras aspektiem padomju okupācijas laikā.
 
Māksliniece Sandra Krastiņa ar dažādiem piemēriem parādīja izmaiņas un ierobežojumus okupētās Latvijas mākslā, sākot no Otrā pasaules kara līdz Atmodas sākumam. Mākslu caurvija sociālistiskā reālisma doktrīna - mākslai bija jābalstās uz tautas tradīcijām, lai tā būtu saprotama lokālā kontekstā un vienlaikus tai bija jāatbilst marksisma-ļeņinisma ideoloģijas principiem. Atsevišķas nacionālās kultūras tradīcijas tika atzītas par noderīgām no padomju ideoloģijas viedokļa. Lektore arī dalījās savā pieredzē – kā viņai, jaunai sievietei, bija studēt un strādāt mākslas jomā padomju varas īstenotās cenzūras apstākļos. 

Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs ekskursijā Zinātņu akadēmijas ēkā kursu dalībniekus iepazīstināja ar ēkas autentiskajām telpām, pievēršot uzmanību dažādām dizaina detaļām, izceļot norādes uz latvisko kultūru – zirgi, saktas, dažādi ornamenti. Lektors sniedza ieskatu ne tikai staļinisma laika arhitektūrā, bet arī iepazīstināja ar vērienīgām būvēm, piemēram, Dailes teātra ēku, Dzintaru koncertzāli un citām, kas celtas vēlākos okupācijas gados. 
Valodnieks Andrejs Veisbergs aizrāva klausītājus ar dažādiem cenzūras piemēriem okupācijas laikā tulkotajos literārajos darbos. Cenzūra risināja ideoloģiskus jautājumus – tā “sargāja” padomju pilsoņus no reliģiskiem elementiem (pat lingvistiskā līmenī), kritiskām piezīmēm par sociālismu vai Padomju Savienību, kā arī no norādēm uz labu dzīvi kapitālismā.

Pētnieks Indulis Zālīte stāstīja par Komunistiskās partijas un padomju drošības iestāžu darbību, veicot “pāraudzinošus pasākumus jeb profilaksi” kultūras jomā komunistiskās ideoloģijas nostiprināšanai. Valsts drošības komiteja identificēja galvenos sabiedriskās domas veidotājus - rakstniekus, māksliniekus, aktierus, augstskolu rektorus, režisorus, ar kuriem aktīvi strādāja, lai izzinātu sabiedrības noskaņojumus un virzītu to vēlamā virzienā.

Izglītības nodaļas vadītāja Inguna Role iepazīstināja kursu dalībniekus ar Muzeja piedāvājumu skolām, īpaši izceļot nodarbību Klusēt nedrīkst domāt, kurā skolēniem, strādājot ar dažādiem ekspozīcijā pieejamiem vēstures avotiem, ir iespēja pētīt kultūras nozīmi un tās ierobežojumus padomju okupācijas laikā. Muzeja pārstāvji priecājās saņemt pozitīvas atsauksmes no skolotājiem, kuri jau izmantojuši iespēju piedalīties šajā nodarbībā ar saviem skolēniem.

Dalībnieki saņēma Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra apstiprinātas apliecības (8 h), kā arī dāvanu no muzeja – izdevumu Ar bērna acīm.

Pasākumu finansiāli atbalstīja LR Kultūras ministrija.