Muzejā atvērs dzejnieces un prozaiķes Andas Līces eseju grāmatas

Man patīk mans laiks.
Visam piedzīvotajam un jau zināmajam pāri klājas šis brīdis. Un tad ir tā, kā tad, kad ziemāju zaļums spraucas cauri pirmajam sniegam. Tad prieks par atkārtošanos ir līdzvērtīgs pirmoreiz piedzīvotajam. Mans laiks ir ļoti blīvs. Tāpat kā sacukurojies medus tas nezaudē nedz smaržu, nedz garšu. Es tajā jūtos brīzīem kā zivs ūdenī, brīžiem kā bite pūpolvītolā. Kad rakstu, mans laiks apstājas un skatās man pār plecu. Vislabākais redaktors ir laiks. Mans laiks.