Atkalredzēšanās pēc 8 gadiem!

1949. gada 25. martā vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotājus deportēja uz attāliem PSRS reģioniem. Deportāciju mērķis bija bruņotas pretošanās likvidācija Latvijas teritorijā, kā arī panākt masveida kolektivizāciju. Viena no deportētajām ģimenēm bija Radziņu ģimene.

Radziņu ģimeni jau iepriekš bija skārušas Padomju Savienības okupācijas varas represijas. 1945. gadā Vizbulīte Radziņa 14 gadu vecumā iesaistījās jauniešu pretošanās grupā Valkas vidusskolā kopā ar 18 skolasbiedriem. Vizbulīte atceras dalību grupā Latvijas Okupācijas muzejam sniegtajā videoliecībā: “Kad tuvojās [1945. gada] 18. novembris, tad bija nolemts, ka mēs aiznesīsim [Latvijas nacionālo] karogu uz Valkas Brāļu kapiem. Zēni bija sagatavojuši karodziņu. Mēs četri – Gaida Labsvīrs, es, Vidārs Andersons, Ilgvars Broks, aizgājām uz kapiem vakara pusē pa tumsu. Aiznesām karodziņu un nolikām brūklenāju vītni. Bijām pacilāti un priecīgi, ka esam to izdarījuši”. 

1945. gada 7. decembrī jaunieti arestēja, bet 1946. gada 15. martā LPSR Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka kara tribunāls piesprieda Vizbulītei brīvības atņemšanu uz 8 gadiem ar mantas konfiskāciju par “dzimtenes nodevību, terorakta un diversijas mēģinājumu un piedalīšanos pretpadomju organizācijā”.

Vizbulītes tēvu Jēkabu Radziņu arestēja 1945. gada martā. Viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz 20 gadiem. Jēkabs nomira ieslodzījuma vietā Noriļskā 1947. gadā. 1949. gada 25. martā no Valkas apriņķa Lugažu pagasta uz Tomskas apgabalu deportēja Vizbulītes māti Zelmu un brāli Aivaru. 

Vizbulīte Radziņa atradās ieslodzījumā Tomskas un Irkutskas apgabalos līdz 1953. gada 7. decembrim, bet pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma viņai bija jādzīvo nometinājumā. Tur Vizbulīte satika savu māti un brāli, kurus nebija redzējusi astoņus gadus. Viņu pēdējā tikšanās bija 1946. gada martā pēc notiesāšanas, kad pēc vairākiem mēnešiem cietumā Vizbulīte redzēja māti aiz divkārtēja drāšu žoga ar staigājošu sargu pa vidu.

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas Vizbulītes Radziņas dāvinātās fotogrāfijas, kurās Vizbulīte redzama nometinājuma vietā ar māti un brāli, kā arī foto no baržu būvētavas, kurā strādāja deportētie latvieši.

Radziņu ģimenei bija ļauts atgriezties Latvijā tikai 1957. gadā.