Lielajā talkā sakopj Gunāra Astras mājas apkārtni

Lai sakoptu Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras mājas apkārtni, šī gada 27. aprīlī Lielās talkas dienā politiskā organizācija — Nacionālās apvienības Rīgas nodaļa — rīkoja talku viņa bijušajā dzīves vietā Lucavsalā.

Aprīļa sākumā muzejā notika tematisks vakars „Gunārs Astra – nacionālās pretošanās simbols. Kā saglabāsim atmiņas par saviem brīvības cīnītājiem?”. Viena no pasākumā izteiktajām idejām bija iemūžināt Gunāra Astras piemiņu, viņa bijušajā dzīvojamā mājā Rīgā, Lucavsalā ierīkojot muzeju. Lielās talkas dienā tika sakopta vieta, kur nākotnē varētu atrasties G. Astras piemiņas muzejs.

Latvijas vēsturē iegājis Gunāra Astras pēdējais vārds otrajā tiesāšanas prāvā 1983. gada 15. decembrī. Tad, norādot uz Latvijas okupācijas faktu, pārkrievošanu un cilvēktiesību trūkumu, G.Astra teica: „..es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku.” . Tiesā teiktais G. Astras pēdējais vārds kļuva par skaļu protestu pret Latvijas okupāciju. Atstāstīts Rietumu radioprogrammās, tā teksts nonāca atpakaļ Latvijā un izraisīja rezonansi sabiedrībā.

G. Astra latviski iztulkoja 1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas pretošanās dalībnieku un disidentu parakstīto Baltijas hartu. Harta pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, Rietumvācijas un Austrumvācijas valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa paktu un novērst tā sekas. Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti.