Pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai” atklāšana Lestenē

8. maijā Lestenē notika “Latvijas stāvstrops brīvībai” pieminekļa atklāšana.

Šis svinīgais brīdis noslēdza II Pasaules kara cīnītājiem un kara upuriem veltīto piemiņas pasākumu Lestenes Brāļu kapos.

Tēlnieka Kristapa Gulbja piemineklis Latvijas pilsoņiem, kas tika pretlikumīgi iesaukti un iesaistīti nacistiskās Vācijas militārajās vienībās, godam uzstādīts sev pienācīgā vietā pēc atgriešanās no Beļģijas pilsētas Zedelgemas, kur tas atradās no 2018. līdz 2022. gadam, liecinot par to teju 12 tūkstošu karavīru nometinājumu šīs pilsētas karagūstekņu nometnē ziemā no 1945. uz 1946. gadu. Krievijas melīgo vēstures naratīvu atbalstošu organizāciju un vēsturnieku protesta dēļ pilsēta 2021. gadā vienpusīgi noņēma plāksni un laukumu pārdēvēja. 2022. gadā pieminekli Zedelgemā demontēja.

Šī gada 8. maija piemiņas pasākuma Lestenē programmu iesāka koncerts Lestenes luteriskajā baznīcā, kurā plašo dievnama zāli piepildīja Tumes kultūras sieviešu vokālā ansambļa “Kansoneta” spēcīgās balsis, aizkustinot daudzos klausītājus, daļa no kuriem, plašajā baznīcā pietrūkstot sēdvietām, ļāvās priekšnesumam arī kājās stāvot.

Pēc koncerta notika gājiens ar karogiem līdz Lestenes Brāļu kapu memoriāla centrālajam tēlam “Māte Latvija”, kura priekšā tika nolikti vainagi, lūgta lūgšana un Latvijas Himna, teiktas amatpersonu un Latviešu karavīru piemiņas biedrības “Lestene” Valdes priekšsēdētāja Aivara Sinkas uzrunas daudzajiem klātesošajiem. Runu starplaikos spēlēja NBS orķestris.

Pēc tam gājiens ar karogiem devās uz Brāļu kapu vārtiem pie nupat uzstādītā pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai”, pie kura spēcīgus un iedvesmojošus vārdus teica viens no pieminekļa idejas auklētājiem, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOIB) ilggadējais valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs, savu runu noslēdzot ar: “Laiks atpakaļ netek. Kritušie kapos klusē. Kritušo vietā jārunā mums. Mēs nedrīkstam klusēt. Mums jāliecina un jāapliecina: Latvija ir mūsu zeme. Latvija ir mūsu valsts.  Latvija ir mūsu mājas. Latvieši ir visur, bet lai kur un cik tālu mūs aiznesusi aizgājušā laika straume – Latvija ir mūsu mājas. Tikai Latvijā mēs esam kopā mājās. Mīlēsim Latviju. Sargāsim Latviju. Kalposim Latvijai. Lūgsim, lai Dievs mums dod svētību ziedēt, dziedāt un laimē diet mūs' Latvijā.”
Pieminekli iesvētīja Kapelāns Raimonds Krasinskis, pārdomās par paša darināto pieminekli dalījās tēlnieks Kristaps Gulbis, un LOMB valdes priekšsēde Valda Liepiņa svinīgi apstiprināja dāvinājumu, sniedzot Tukuma novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važas kungam simbolisku, ierāmētu apliecinājumu par pieminekļa nodošanu pašvaldībai.
Pieminekļa atklāšanu ar dziesmām pavadīja VEF Kultūras pils senioru sieviešu koris “Daugavas vanadzes”.

Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība gan pie jaunatklātā pieminekļa, gan tagad nerimst izteikt pateicību tiem atbalstītājiem, kas ļāva notikt pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai” uzstādīšanai mājās, Latvijā. 
Paldies Latvijas Okupācijas muzeja biedrībai, Muzejam, ziedotājiem, kolēģiem vēsturniekiem, pieminekļa autoram Kristapam Gulbim, Tukuma novadam, tā domes priekšsēdētājam Gundaram Važas kungam, Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes vadītājam Vilnim Janševskim, LELB Lestenes draudzei, īpaši – Ingunai Kokinai, Lestenes  Memoriāla autoriem – tēlniecei Artai Dumpei, arhitektiem Edvīnam Vecumniekam un Dainim Bērziņam –, Pasaules brīvo latviešu apvienībai, Daugavas Vanagiem un Aivaram Sinkam, Latvijas Ģenerāļu klubam un Gaidim Andrejam Zeibotam, Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un Emīlam Gailim, Valsts aizsardzības un patriotisma fondam “Namejs” un ģenerālim Raimondam Graubem, arhitektiem Jurim Dambim un Andrim Kronbergam un daudziem citiem atbalstītājiem un labdariem.
“Lai stropā būtu medus, bites ir jāaprūpē un stops ir jāsargā. Šajā stropā medus būs. Tas ir Latvijas vēstures stāsts  – pētīts, stāstīts un sargāts.”