Valoda nosaka to, kas mēs esam un kā mēs uzvedamies, kā redzam pasauli. Valoda ir spēcīga, mainīga un visaptveroša. Tā ir cilvēka, nācijas un valstiskās identitātes pamats. Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka latviešu valoda – no iepriekšējām paaudzēm mantota skaista, senatnīga un ļoti bagāta valoda – ir latviešu identitātes būtiskākā daļa jeb pamatu pamats.
Par latviešu valodas skanīgumu un bagātību liecina gan latviešu valodā izdotās vārdnīcas, zinātniskie pētījumi, gan literārie darbi un latviešu tautasdziesmas jeb dainas, kuras pārtulkot nav viegli vai ir pat neiespējami tieši valodas niansētības un garīgās dimensijas dēļ. Andreja Eglīša dzejas rindas krājumā Audiet mani karogā sarkanbalti sarkanā (1972) atspoguļo valodas izšķirošo lomu tautas pastāvēšanā:
Dziesma, dziesma, latvju dziesma,
Nemirusi simtus mūžus;
Zobeniem nedurama,
Ne ar vāli nositama.[..]
Okupāciju varas labi izprata to, ka latviešu valoda ir nācijas garīgā spēka pamats, un ar kolonizāciju, rusifikāciju, sovetizāciju, nacifikāciju un ģermanizāciju centās šo identitātes daļu ietekmēt.
Mūsdienās latviešu valoda ir izcīnījusi sev vienīgās valsts valodas statusu un atgriezusies Eiropas tautu saimē kā viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tomēr padomju okupācijas varas ietekme zudusi nav, ikdienā saskaramies ar okupācijas sekām. Lai pilnībā atbrīvotos no šīs varas visa veida ietekmēm, ir jāskatās, kas okupācijas gados ir noticis arī ar latviešu valodu, jāapzina ilglaicīgās sekas. Tikai izprotot okupācijas varas apzinātās, mērķtiecīgās manipulācijas, mēs esam ceļā uz apskaidrošanos un arī uz valodisku attīrīšanos.
Latviešu valodas liktenis, tāpat kā nācijas liktenis nav bijis viegls. Joprojām padomju varas atstātās sekas ir vērojamas gan latviešu valodā, gan valstsnācijas un mazākumtautību reversajā lingvistiskajā uzvedībā un krievu valodas pašpietiekamībā. Arī latviešu attieksme pret savas valodas kvalitāti nereti ir pavirša, ko kādreiz raksturojis valodniecības dižgars, profesors Jānis Endzelīns: Ļoti daudzi izglītoti latvieši domā, ka ir kauns runāt nepareizi svešu valodu, bet latviešu valodu var runāt šā tā.
2022. gadā atvērtajā Latvijas Okupācijas muzeja jaunajā ekspozīcijā ir atspoguļots arī tas, ko okupāciju varas ir nodarījušas latviešu valodai. Atsevišķs multimedijs Latviešu valoda un okupāciju varas sniedz ieskatu latviešu valodas pārmaiņās un attīstībā no 1918. gada līdz mūsdienām. Apjomīgais multimedijs ar aptuveni 420 fotoattēliem (Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas arhīvu, bibliotēku dokumenti u. c. materiāli, statistikas dati, valodas vides ainas, padomju tautasdziesmas u. c.), 24 videofragmentiem no intervijām ar valodas politikas, izglītības ekspertiem, Latvijā, ASV un Sibīrijā dzīvojošajiem latviešiem, LNA kinomateriāla fragmentiem, kā arī ar interaktīvām aktivitātēm par sovetismiem un rusismiem, detalizēti un daudzveidīgi izgaismo okupāciju varu politikas ietekmi uz latviešu valodu, tās lietojumu, cilvēku lingvistisko uzvedību, kā arī pretošanos latviešu valodas lietojuma mazināšanai un piesārņošanai. Drīzumā klajā nāks pirmais rakstu krājums sērijā Valoda un vara par okupāciju ietekmi uz latviešu valodu.
Lai uzsvērtu valsts valodas simbolisko un konstitucionālo vērtību un īpaši godātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma kopš 2021. gada 15. oktobrī tiek svinēta Valsts valodas diena. Diena izvēlēta saistībā ar datumu 1998. gadā, kad LR Satversmes ceturtajā pantā tiek nostiprināta valsts valodas konstitucionālā vērtība: Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Šajā dienā izceļ valsts valodas lomu katra cilvēka, valsts un nācijas dzīvē, lai latviešu valoda būtu valsts valoda ne tikai de iure, bet arī de facto. No valsts augstākajām amatpersonām latviešu valodas faktiskā statusa stiprināšanā kopš valstiskās neatkarības atgūšanas būtiskāko ieguldījumu devis Valsts prezidents E. Levits, kurš ir arī Valsts valodas dienas patrons.
Latviešu valodas pašreizējā situācija nosaka to, ka par valsts valodas īpašo vērtību valsts, nācijas un cilvēka dzīvē jādomā un jārūpējas nevis tikai vienu dienu gadā, bet – katru dienu. Tāpēc – lai katra diena ir Valsts valodas diena!
Vineta Poriņa