Latvieši svin Jāņus

«Какие сильные люди. Голодные и голые, а как сильно поет» (Kādi stipri cilvēki. Badā un pliki, bet spēcīgi dzied), teikuši vietējie Tomskas apgabala Kolpaševas rajona Kuzņečnajas sādžā, noraugoties kā 1949. gada 25. martā deportētie latvieši svin Jāņus tā paša, 1949. gada, vasarā.

7 gadus veco Jāni Ploriņu un viņa 11 gadus veco māsu Birutu Ploriņu kopā ar māti Milliju Melāniju Ploriņu (1912. – 1961.) deportēja no Rīgas apriņķa Mālpils pagasta 1949. gada 25. martā.

Jāņa Ploriņa veidotajā auduma aplikācija “Jāņi 1949” (attēlā) redzama nometināto latviešu grupa, kas izmitināta vietējā klubā, pirms viņu sadalīšanas un apmešanās pie iedzīvotājiem.

Latvieši svin Jāņus - uz galda Bībele, 2 čuguna katli (čugunkas) un spainis ar ūdeni. Uz atsevišķa balta auduma gabaliņa deportēto Jāņu saraksts latviešu valodā ar iespiestiem melniem burtiem. Septiņi Jāņi - Jānis Kalcenavs, Jānis Klaniņš, Jānis Apsītis, Jānis Ploriņš, Jānis Kalējs, Jānis Kešāns, Jānis Billers.

Uz cita auduma gabaliņa tovakar dziedāto dziesmu saraksts latviešu valodā, kas iespiests ar melniem burtiem.

Un vēl – tas vietējo iedzīvotāju izbrīns par latviešu spēku.

Ploriņu ģimene no nometinājuma tika atbrīvota 1956. gada 2. augustā.