Kritušiem igauņu varoņiem!

24. februārī neatkarības dienu atzīmē Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija.

Latvijas un Igaunijas vēstures ir bijušas cieši saistītas jau kopš Livonijas izveidošanās 13. gs. Abu valstu mūsdienu teritorija ir bijusi gan Zviedrijas karaļa, gan Krievijas cara pārvaldībā. Arī 20. gs. nozīmīgākajos notikumos abas valstis ir bijušas līdzās. Īpaši nozīmīga loma Igaunijai bija Latvijas Neatkarības karā. Igaunijas armijas vienības, kas  jau bija atbrīvojušas savu teritoriju no lielinieku karaspēka, 1919. gada janvārī iesaistījās kaujās pret Padomju Latvijas karaspēku. 1919. gada 18. februārī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvis Jorģis Zemitāns parakstīja līgumu par igauņu palīdzību Latvijas teritorijas atbrīvošanā. Izšķirošu palīdzību Igaunijas spēki Latvijas armijai sniedza arī Cēsu kaujās 1919. gada jūnijā, kurā notika cīņa pret Rīdigera fon der Golca komandēto Vācijas landesvēra armiju, Latvijas – Igaunijas spēkiem izdevās sakaut pretinieku, atbrīvojot Cēsis un Siguldu. Diemžēl šajās kaujās krita gan Latvijas, gan Igaunijas armiju karavīri. 

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas fotogrāfijas no pieminekļa Latvijas Neatkarības karā kritušajiem igauņu karavīriem Salaspils Vecajos kapos atklāšanas 1929. gada 19. augustā. Pieminekļa izveidi finansēja Salaspils Aizsargi.  Pieminekļa autors ir Jānis Kalniņš, kurš bija Aizsargu organizācijas biedrs.

Uz pieminekļa ir uzraksti latviešu un igauņu valodā:

Dusiet saldi svešā zemē.
Par Latvijas brīvību 1919.g.
Kritušiem igauņu varoņiem
Salaspils aizsargi 19. VIII 29.

Intensīvākās kaujas Salaspils novadā notika 1919. gada vasarā, pēc Cēsu kaujām, kad Latvijas un Igaunijas karspēks turpināja cīņas pret Landesvēru Rīgas virzienā. Salaspils novadā atrodas trīs igauņu karavīru kapsētas–  Salaspils Vecajos kapos, pie “Augšskabreņu” mājām un pie apdzīvotās vietas  Avoti.
 
Pieminekļa Salaspils Vecajos kapos atklāšanas pasākums sākās ar gājienu no Kurtes muižas uz kapiem, kam sekoja pieminekļa iesvētīšana, ko veica Salaspils luterāņu baznīcas mācītājs Viesturs Šēfers. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja arī Igaunijas sūtniecības darbinieki – konsuls Latmija Melders un sūtniecības sekretārs, kuri kopā ar Latvijas amatpersonām pie pieminekļa nolika vainagus, savukārt ar priekšnesumu uzstājās Latvijas jaunatnes savienības koris. 
Pēc Latvijas okupācijas, Latvijas teritorijā tika nojaukti pieminekļi, kas bija saistīti ar Latvijas armijas uzvarām, jo neatbilda PSRS ideoloģiskajai politikai. Nojaukts tika arī piemineklis Salaspils kapos. Piemineklis tika atjaunots 1990. gadā ar kopsaimniecības “Salaspils” finansiālu atbalstu.

Attēli publikācijā no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma.