Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Aktualitātes

KAS TAD BIJA? Padomju valsts drošības iestāžu darbība okupētajā Latvijā

30.04.2024.

Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki Gints Apals  un Indulis Zālītis izskaidros, kas bija padomju valsts drošības iestādes, ko šīs iestādes darīja, kādēļ joprojām to saucam par čeku un daudzus citus jautājumus.

Pirmā padomju valsts drošības iestāde tika izveidota jau 1917. gada decembrī kā Viskrievijas Ārkārtējā komisija cīņai pret kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (VĀK jeb sarunvalodā saīsinājumā “čeka”). Laika gaitā šī struktūra vairākkārt mainīja nosaukumu. 1940. gadā okupētajā Latvijā tā sāka darboties kā Iekšlietu tautas komisariāta Galvenā valsts drošības pārvalde, vēlāk pārdēvēta par Valsts drošības ministriju. 1954. gadā iestāde tika nosaukta par Valsts drošības komiteju (VDK) un darbojās ar tādu nosaukumu līdz 1991. gadam. 

Padomju valsts drošības iestāžu darbība Latvijā ir traģiska tēma, kas atstājusi paliekošas sekas Latvijas sabiedrībā. Mūsdienu Latvijā šīs struktūras simbols ir t.s. Stūra māja Rīgā, Brīvības un  Stabu ielas stūrī. No 1940. gada beigām līdz 1991. gada rudenim (ar pārtraukumu nacistu okupācijas gados) tur atradās padomju režīma terora un represiju centrs. Tagad ēkā atrodas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde “Čekas vēsture Latvijā”.

Drošības iestādes aktīvi piedalījās terorā un represijās pret Latvijas tautu. Arestu, nāvessodu, ieslodzījuma, izsūtījuma, karadarbības un bēgļu gaitu rezultātā no 1940. gada līdz 1953. gadam Latvija zaudēja vismaz 415 000 pilsoņu. Vairāk nekā ceturtajā daļā gadījumu tas notika ar tiešu valsts drošības iestāžu iesaisti. 

Pēc padomju diktatora Staļina nāves masveida teroru nomainīja individuālas represijas, visaptveroša sabiedrības kontrole un iebaidīšana. Politiski represēto cilvēku skaits krasi mazinājās. Tomēr VDK turpināja darboties, īstenojot komunistu partijas politiku. VDK vienlaicīgi bija apmēram  1000 pastāvīgo darbinieku un virsnieku, kas vadīja 3000 – 7000 aktīvo aģentu (slepeno informatoru) darbību. No 1953. līdz 1987. gadam apmēram 24 000 Latvijas iedzīvotāji tika savervēti kā aģenti. Taču VDK ieguva informāciju arī no uzticības personām skaits, kuru skaits bija 2-3 reizes lielāks.

Raidījuma tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

 

 

Other Posts

26.12.2024.

Iepriecinājums Svētkos

25.12.2024.

Priecīgus Svētkus!

23.12.2024.

Decembra mēneša priekšmets – Tie bagāti Ziemas svētki…

20.12.2024.

Darba laiks Svētkos

20.12.2024.

Izglītības nodaļas PALDIES skolotājiem par sadarbību 2024. gadā