Jūlija priekšmets

Vidusskolā, mācoties Ostinas vidusskolā Čikāgā, Švānfelds pirmo reizi apguva militārās iemaņas, tajā skaitā šaušanu. Švānfelds savu vidusskolu pārstāvēja arī dažāda līmeņu šaušanas sacensībās. Pēc vidusskolas absolvēšanas studijas turpināja Čikāgas universitātē, kur pabeidza rezerves virsnieku apmācību kursu. Bija viens no vairākiem latviešiem, kuri pēc došanās trimdā uzsāka militāro karjeru. Kā atminas Švānfelds, tad Čikāgas universitātes virsnieku kursos viņš nebija vienīgais latvietis, kas bija traucēklis mācībās, jo daudz laika bija jāpavada kopīgos pasākumos.

Ārzemnieki ASV armijā tik iesaistīti jau kopš Pirmā pasaules kara, kad tajā ASV armijā dienēja aptuveni pusmiljons imigrantu.

Otrā pasaules kara laikā ASV armijā dienēja 300 tūkst. imigrantu, no kuriem viena trešdaļa bija nepilsoņi, kas pēc kara ieguva ASV pilsonību. Pēc kara beigām, ASV diskutēja par iespēju bruņotajos spēkus iesaistīt ārzemniekus. 1948. gadā ASV Senāts pieņēma lēmumu, ar kuru 25 000 sabiedroto valstu karavīri varētu iestāties ASV armijā un pēc 5 gadu dienesta viņiem būtu iespēja iegūt ASV pilsonību. Pēc Korejas kara sākšanās 1950. gadā ASV armijai bija nepieciešami papildus cilvēkresursi, kā rezultātā tika palielināti rekrutēšanas apjomi. 1951. gadā ASV sāka cilvēku rekrutēšanu armijai bēgļu nometnēs, pirmām kārtām izraugot tos, kas Eiropā dienēja ASV armijas sardžu vienībās.

Korejas karš risinājās no 1951. līdz 1953. gadam, bet arī pēc kara beigām Korejas teritorijā saglabājās ASV armijas kontingents, tiesa, krietni samazinātā skaitā. 1959.gadā, pēc viena augstskolā pavadīta gada Švānfelds brīvprātīgi pieteicās militārajā dienestā un viņu nosūtīja uz Korejas Republiku jeb Dienvidkoreju. Pirms došanās uz Dienvidkoreju  Švānfeldam nācās iziet apmācību, kas notika smagos apstākļos- tuksnesī, kur ik nakti bija jābaidās par klaburčūsku kodumiem.

Dienvidkorejā  Švānfelds dienēja 38. Pretgaisa aizsardzības brigādē, kas nodarbojās ar pretgaisa radaru uzstādīšanu. Dienvidkorejā apstākļi bija krietni atšķirīgi, bet ne mazāk smagi kā mācību nometnē. Ziemā nācās dzīvot ļoti lielā aukstumā, bet vasarā darbu apgrūtināja ārkārtīgi lielais karstums un mitrums. Švānfelda brigāde, 170 cilvēku sastāvā, bija dislocēta nomaļā vietā, kura atradās 150 kilometru attālumā no tuvākās armijas bāzes. Informāciju varēja iegūt gan no ASV armijas, gan arī no radioaparātiem, kuros bija dzirdami PSRS un Korejas Tautas Demokrātiskā Republikas radioviļņi.  Dislokācijas vietā karavīriem ikdienā  palīdzēja arī labas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem. Švānfelds Korejā kopumā pavadīja 15 mēnešus, bet atlikušo dienesta laiku pavadīja apmācot jaunos karavīrus ASV.

Korejas karš bija pirmais ASV militārais konflikts, kurā ASV armijā plašāk iesaistījās latviešu karavīri. Lai arī nav zināms precīzs latviešu kas dienēja ASV armijā Korejā, zināms, ka tajā krita četri latvieši. Vjetnamas karā, savukārt dienēja aptuveni 400 latvieši, no kuriem 200 bija virsnieki, bet 200 zemākas pakāpes karavīri.