Jūlija mēneša priekšmets – Brīvību Latvijai!

1985. gadā par PSKP ģenerālsekretāru kļuva Mihails Gorbačovs. Īsi pēc stāšanās amatā Gorbačovs pasludināja “pārbūves ” procesu sākumu PSRS, kas paredzēja gan ekonomiska, gan politiska rakstura reformas. Gorbačova izsludinātā “atklātības’’ politika, pilsoņos radīja iepriekš nepieredzētu brīvības sajūtu, ļaujot cilvēkiem pulcēties dažādos sarīkojumos, kā arī dibināt dažādas politiskas organizācijas. Viena no šādām organizācijām bija Latvijas Nacionālā Neatkarības kustība (LNNK).

LNNK pirmsākumi meklējami 1988. gada vasarā, kad 18. jūnijā Ingrīdas Titavas dzīvoklī notika sapulce, kurā piedalījās vairāki desmiti dalībnieku un nolēma, ka ir nepieciešams izveidot organizāciju, kas atbalstītu Latvijas neatkarību. Šajā sapulcē piedalījās arī vēlākie LNNK līderi Einārs Repše un Eduards Berklavs, 
Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas fotogrāfijas no LNNK dibināšanas sapulces 1988. gada 10. jūlijā Arkādijas parkā. Pasākuma norise nebija saskaņota ar varasiestādēm, un pie parka dežurēja miliči, kuri vēroja notiekošo. Informāciju par sapulci izziņoja tikai radio raidījumā “Amerikas Balss”, bet, neskatoties uz to, pasākumā pulcējās aptuveni 2500 cilvēku.

Pasākumu ar savu runu ievadīja Eduards Berklavs, iepazīstinot ar LNNK programmu, uzrunas teica arī Vides aizsardzības kluba un Helsinki – 86 pārstāvji. Sapulcē tika noteikti galvenie LNNK darbības mērķi - Latvijas Republikas demokrātiskā valstiskuma un suverenitātes politikas realizēšana, ekonomiskās neatkarības nodrošināšana, demogrāfiskā stāvokļa normalizēšana un kultūras tradīciju aizsardzība. Klātesošie uz pasākumu bija ieradušies gan ar sarkanbaltsarkanajiem Latvijas karogiem, gan ar dažādiem plakātiem, kuros izteica atbalstu Latvijas neatkarībai.  
Pēc dibināšanas sapulces LNNK biedru skaits strauji pieauga. Kustība organizēja sapulces, demonstrācijas, diskusijas un citus pasākumus. 1988. gada 8. septembrī LNNK padomes sēdē par organizācijas mērķi tika izvirzīta Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana, kļūstot par pirmo Latvijas sabiedrisko organizāciju, kas izvirzīja šādu mērķi.

Organizācijas darbība turpinājās LNNK 1. kongresā, kurā tika pieņemtas vairākas deklarācijas, kurās organizācija aicināja aizstāvēt latviešu nacionālās intereses. 1989. gadā sākās centieni traucēt LNNK darbību. Varas iestādes LNNK prasības pasludināja par antikonstitucionālām un centās ierobežot LNNK aktivitātes. Neskatoties uz šiem centieniem, kustība turpināja savu darbību. 1990. gada 18. martā vairāki organizācijas dalībnieki - Einārs Repše, Einārs Cilinskis, Eduards Berklavs un citi, tika ievēlēti LPSR Augstākajā Padomē, kur 1990. gada 4. maijā piedalījās balsojumā “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” visiem balsojot “par”.  Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LNNK kļuva par politisku partiju, kura bija pārstāvēta 5. Saeimā.

Attēli no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma.