Izstāde “Hibrīdkarš pret Latviju. 1939–1940”

Pieminot 86. gadadienu kopš Padomju Savienības īstenotās Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā, Muzeja ārtelpā skatāma izstāde “Hibrīdkarš pret Latviju 1939–1940”, kas aicina paraudzīties uz tā laika notikumiem mūsdienu kontekstā.

Viens no Muzeja apmeklētāju visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kā Latvija nonāca līdz brīdim, kad Rīgas ielās iebrauca padomju tanki? Atbilde meklējama pakāpeniskā un mērķtiecīgā procesā, kurā totalitārie režīmi soli pa solim pārdalīja Eiropu, šķēla sabiedrību un izmantoja daudzveidīgus ietekmes instrumentus savu mērķu sasniegšanai. Arī šodien ir svarīgi šos procesus atpazīt un spēt tiem pretoties.

Jaunā izstāde piedāvā mūsdienīgu skatījumu uz Padomju Savienības īstenotajām darbībām pret Latviju Otrā pasaules kara priekšvakarā un okupācijas laikā. Tā atklāj, ka daudzas no metodēm, kuras mūsdienās raksturojam kā hibrīdkara instrumentus, tika izmantotas jau pirms vairāk nekā 80 gadiem.

Izstāde ataino notikumu gaitu no Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas 1939. gada 23. augustā līdz Latvijas okupācijai un tās inkorporācijai Padomju Savienībā 1940. gada augustā. Ekspozīcijā izcelti galvenie hibrīdkara elementi – politiskais un diplomātiskais spiediens, informācijas operācijas, militārie draudi, ekonomiskā ietekme, sabiedrības destabilizācija, administratīvā varas pārņemšana un citi instrumenti, kas tika izmantoti Latvijas suverenitātes likvidēšanai.

“Notikumi, kuriem esam liecinieki mūsdienās, liek no jauna izvērtēt arī pagātnes procesus. Tie palīdz labāk izprast, kā agresorvalstis izmanto dažādu ietekmes līdzekļu kombināciju, lai sasniegtu savus mērķus, ne vienmēr uzsākot atklātu karadarbību. Latvijas pieredze 1939.–1940. gadā sniedz būtiskas mācības arī mūsdienu drošības situācijas izpratnei. Izstādes mērķis nav tikai atstāstīt vēsturi, bet rosināt paraudzīties uz labi zināmiem notikumiem no cita skatpunkta,” uzsver izstādes kurators Kārlis Dambītis.