Ieskats muzeja krājumā – “Par Latviju!’’

Novembrī pieminam cilvēkus, kas atdeva savu dzīvību par Latvijas valsti. Lai pateiktos cilvēkiem, kas piedalījās Neatkarības karā un Pirmajā Pasaules karā, 1920. gadā izveidots Lāčplēša kara ordenis ar devīzi “Par Latviju!”.

Pirmā ordeņa pasniegšana notika Esplanādes laukumā 1920.gada 11. novembrī, tieši gadu pēc Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta Avalova vadīto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju. No 1920. līdz 1928. gadam ar ordeni apbalvoja 2155 cilvēkus. Līdz 1924. gadam ordeni saņēma gan militārpersonas, gan arī tas pildīja diplomātiskā ordeņa uzdevumus, bet no 1924. gada ar šo ordeni apbalvoja tikai militārpersonas.

2022. gada novembrī Latvijas Okupācijas muzejs piedāvā aplūkot trīs priekšmetus, kas piederējuši Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jānim Kurelim.

Jānis Kurelis (1882-1954) savas dzīves laikā dienēja dažādos militāros formējumos. Pirmo militāro pieredzi ieguvis Mandžurijas frontē Krievijas-Japānas kara laikā. Pirmā pasaules kara laikā Kurelis piedalījies kaujās Rumānijas frontē, bet 1916. gadā atgriezās Latvijas teritorija, kur kļuva par 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka komandieri. 1917. gadā piedalījās kaujās pie mazās Juglas, kur viņš cieta gāzu uzbrukumā un viņam bija nepieciešama hospitalizācija. Tieši par dalību kaujās pie Mazās Juglas Jāni Kureli apbalvoja ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni. Neatkarības kara sākumposmā Kurelis devās uz Vladivostoku, kur kļuva par Latviešu strēlnieku Imanta pulka pulkvedi. 1919. gadā  Kurelis atgriezās Latvijā, kur sāka dienestu Latvijas armijā. 1925. gadā ieguva ģenerāļa pakāpi. No Latvijas armijas atvaļinājās 1940. gadā. Otrā Pasaules kara laikā vadīja karavīru grupu, kas, sadarbojoties ar Latvijas Centrālo Padomi, centās atjaunojot Latvijas valsts neatkarību. Par nepakļaušanos vācu okupācijas varai Kureli arestēja un nosūtīja uz Vāciju. Tomēr viņu ātri atbrīvoja un J. Kurelis darbojās Latvijas armijas ģenerālštābā, bet kad 2. Pasaules kara beigu posmā Sarkanā armija tuvojās Vācijai Kurelis devās dziļāk Vācijas teritorijā. Pēc kara palika Vācijā un strādāja par traktoru vadīšanas instruktoru līdz 1951. gadā devās emigrācijā uz ASV.
Pirmais priekšmets ir Jāņa Kureļa Lāčplēša Kara ordeņa apliecība, ko viņam izsniedza kopā ar ordeni. Ordeņa piešķiršanai bija ne tikai simboliska nozīme, bet tās saņēmējiem bija arī vairākas privilēģijas. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem agrārās reformas laikā bija atvieglots process zemes iegūšanai, tiem bija atvieglota iestāšanās militārās izglītības iestādēs, atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā un citas privilēģijas. Gadījumā, ja ordeņa kavalieris vēlējās ar to parādīties sabiedrībā, tad viņam vajadzēja šo apliecību ņemt līdzi.

Otrais priekšmets ir Jāņa Kureļa ārzemju  pase, kas izdota Londonā jau pēc Latvijas okupācijas un ļāva viņam ieceļot valstīs, kas neatzina Latvijas okupāciju. Lai arī Latvijā šādu pasu izdošanu pārtrauca jau 1940. gadā, Latvijas pilsoņiem, kas atradās ārpus Latvijas teritorijas to bija iespējams saņemt Latvijas sūtniecībā Londonā līdz pat 1992. gadam.

Trešais priekšmets, ko vēlamies izcelt, ir Jāņa Kureļa saglabāta fotogrāfija no 11. novembra militārās parādes Rīgā, Uzvaras laukumā 1938. gadā. Lai arī šajā fotogrāfijā nav redzams Jānis Kurelis, tā ir vēstures liecība par 11. novembra atzīmēšanu Latvijā, kas notika ar plašu vērienu un sarīkojumiem lielākajās pilsētās. Attēlā ir redzama visa Latvijas armijas virspavēlniecība un Latvijas valsts prezidents. Fotogrāfijā redzami (no labās): Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis, Rīgas apgabala garnizona priekšnieks ģenerālis Fricis Virsaitis, armijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis un kara ministrs Jānis Balodis, pieņemot militāro parādi un sasveicinoties ar Latvijas armijas Sapieru pulku.

Jānis Kurelis lielāko savas dzīves daļu pavadīja, cīnoties par Latvijas neatkarību un līdz savai nāvei 1954. gadā Čikāgā saglabāja savu nacionālo stāju, neskatoties uz grūtībām, un viņa dzīve noteikti atbilst Lāčplēša kara ordeņa devīzei “ Par Latviju !’’.