IESKATS MUZEJA KRĀJUMĀ - FEBRUĀRIS: Vecākā vides aizsardzības organizācija Latvijā – Vides aizsardzības klubs

Viss sākas ar vidi mums apkārt. Februārī gadadienu svin vecākā vides aizsardzības organizācija Latvijā – Vides aizsardzības klubs, kas dibināta 1987. gada 25. februārī, bet tās pirmsākumi meklējami jau 20. gs. 80. to gadu sākumā, kad Latvijas PSR izveidojās brīvprātīgo talku kustība Radošās jaunatnes kluba ietvaros, par tās līderi kļūstot Arvīdam Ulmem. 1983. gadā klubu likvidēja, jo tas bija pakļauts Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienībai, kurai RJK darbības, precīzāk, tās organizētās baznīcu sakopšanas talkas, nebija pieņemamas. Organizācijas biedri turpināja iesākto, apvienojoties neformālā organizācijā - Pieminekļu aizsardzības talku centrā (PATC). Šādā statusā organizācija darbojās turpmākos gados. 

Situācija mainījās 1985. gadā, kad par PSRS vadītāju kļuva Mihails Gorbačovs, un valstī sākās pārmaiņas. Lai veicinātu iedzīvotāju plašāku iesaisti sabiedriskajos procesos, Gorbačovs aicināja cilvēkus veidot dažādus interešu klubus. PATC šajā aicinājumā redzēja iespēju un nolēma dibināt Vides aizsardzības klubu, kas tika veidots kā Tramvaju un trolejbusa parka interešu klubs, tādējādi klubs varēja izmantot TTP telpas saviem pasākumiem. Organizācija izvirzīja 3 galvenos darbības virzienu – pieminekļu aizsardzību, ekoloģiskos jautājumus un cilvēku attiecību veidošana.

Pirmais Vides Aizsardzības Kluba rīkotais pasākums bija mītiņš “Par tīru gaisu”, kas notika VEF kultūras pilī 1987. gada 27. oktobrī, un tajā dalībnieki diskutēja  ne tikai par kritisko gaisa piesārņojumu Latvijā, bet arī par citām ekoloģiskajām problēmām. Pēc šī pasākuma varas iestādes pievērsa pastiprinātu uzmanību kluba darbībām, savukārt TTP pārtrauca sadarbību ar VAK, un vairs neļāva tam izmantot savas telpas. VAK nolēma vairs nepulcēties vienā konkrētā vietā, jo uzskatīja, ka tā drošības iestādēm būtu grūtāk kontrolēt kluba darbību. VAK turpināja rīkot pasākumus, kas bija ļoti daudzveidīgi – protests pret Rīgas metro celtniecību, padomju režīma upuru pieminēšana publiskos pasākumos, demonstrācijas par Latvijas valsts simbolikas reabilitāciju u.c.
Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas dažādi materiāli par Vides Aizsardzības kluba darbību - fotogrāfijas no VAK un citu sabiedrisko organizāciju rīkotā mītiņa pie Latvijas komunistiskās partijas ēkas Rīgā, kā arī lūgšanu lapiņa no akcijas “Lūgšana pie jūras”.

“Lūgšana pie jūras”, kas mūsdienās  kļuvusi par gadskārtēju tradīciju, pirmo reizi rīkota 1988. gada 3. septembrī. Idejas autore bija VAK biedre Diāna Stalidzāne, norādot, ka Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis ir kļuvis kritisks un ir nepieciešams jūru glābt. Valsts Drošības komiteja, kas pasākumu no gaisa novēroja ar helikopteru palīdzību, saskaitīja aptuveni 300 000 dalībnieku, kas bija iepriekš neredzēts cilvēku skaits vienā akcijā, kurā iesaistījās arī igauņu un lietuviešu aktīvisti savās republikās. Uz lapiņas rakstīta lūgšana, ko akcijas dalībnieki skaitīja, stāvot pie jūras.

Muzeja krājumā atrodamas arī fotogrāfijas no 1990. gada 20. janvārī VAK rīkotā mītiņa, kurā tika pieprasīta Latvijas Komunistiskās partijas aizliegšana. Fotogrāfijās redzami organizācijas aktīvisti ar dažādiem saukļiem, kas vērsti pret LKP un tās vadītāju Alfrēdu Rubiku. Salīdzinot LKP ar Sātanu un pašu partiju ar Nacistiskās Vācijas SS vienībām, VAK mītiņā aicināja partiju pazust no Latvijas politiskās skatuves. Interesanti, ka šis mītiņš notika jau pēc VAK 1.Saieta 1989. gada 25. februārī, kurā tika nolemts nekļūt par politisku organizāciju un vairāk koncentrēties vides aizsardzības jautājumiem. Uz mītiņu VAK aicināja gan Latvijas Tautas frontes, gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustības pārstāvjus, kuri šim aicinājumam neatsaucās. Tas nostādīja VAK ļoti nepatīkamā situācijā, kur viņi, kā apolitiska organizācija palika vieni. VAK bija gatavi piedalīties kā pasākuma iniciatori, bet nevēlējās būt vienīgie. Šis bija unikāls mītiņš ne tikai Latvijas, bet arī visas PSRS mērogā, jo PSKP un tās Latvijas filiāle LKP bija politiski neaizskaramas.

VAK bija viena no pirmajām sabiedriskajām organizācijām LPSR, kas, izmantojot M. Gorbačova aizsāktās pārmaiņas PSRS, aktualizēja jautājumus, par kuriem iepriekš runāt bija aizliegts. VAK pasākumi cilvēkiem ļāva brīvi izteikties un iegūt pieredzi, ko izmantot turpmākajos Atmodas pasākumos. Tieši VAK rindās pirmo politisko pieredzi ieguva tādi politiķi kā Juris Dobelis, Ģirts Valdis Kristovskis un citi.

Izmantotā literatūra:
ARVĪDS ULME. Vides aizsardzības klubs aicina. Padomju Jaunatne. 19.03.1987. 3. lpp
LELDE STUMBRE. Pasaules lāpītājs – Arvīds Ulme.