Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Aktualitātes

Ieskats muzeja krājumā – 1944./45. gada ziemā

03.02.2023.

Otrais Pasaules karš Latvijai nozīmēja ne tikai zaudētu neatkarību, bet arī tūkstošiem zaudētu dzīvību karadarbības un okupāciju varu represiju rezultātā. 1944. gadā, kad notikumi frontē liecināja par padomju okupācijas atgriešanos, baidoties no atkārtotām represijām un deportācijām, cilvēki centās atstāt Latviju. Šo cilvēku ceļš veda gan uz Vāciju, gan uz Kurzemi ar cerību no turienes ar laivu doties uz Zviedriju, tomēr ne visiem izdevās pamest Latvijas teritoriju. Viena no ģimenēm, kurai neizdevās atstāt Latviju bija Milzarāju ģimene.

Jānis Milzarājs bija Latvijā pazīstams muzikālais pedagogs un diriģents. Dzimis 1897. gadā, izglītojies mūzikas skolās Latvijā un Krievijā.  Strādājis dažādās Rīgas skolās, paralēli tam dibinot un vadot vairākus bērnu korus. Vadījis Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta kori Rīgā, Skautu–Gaidu kori un Jaunatnes kori Alojā un citus. Viņa vadītais Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta koris bija viens no labākajiem jaunatnes koriem valstī, kas uzstājās ne tikai nozīmīgākajās Latvijas koncertzālēs, bet arī Baltijas valstīs un Skandināvijā. 20.gs 30. gados tādi komponisti kā Jāzeps Vītols un Jānis Mediņš uzticēja Jānim Milzarājam savu darbu pirmatskaņojumus. Milzarājs Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta kori vadīja līdz 1940. gadam. Milzarāja diriģenta talants  novērtēts Latvijas kormūzikas aprindās, izceļot viņa spēju strādāt ar bērniem. Kā pēc kāda koncerta Milzarājs raksturots Izglītības ministrijas mēnešrakstā: ’’Dziesmas izvēlētas ar gaumi, pieskaņojot visu bērnu balss diapozoniem. Atskaņojumos Milzarājs sniedza nevainojamu intonāciju, ritmu precizitāti, skaidru dikciju.’’
1933. gadā Milzarājs nodibina ģimeni – apprecas ar savu palīdzi un kormeistari Ēriku Krūtaini, kas pēc kāzām pieņēma Milzerāja uzvārdu un viņiem piedzima divi dēli Jānis (1934) un Pēteris (1935).
Sākoties Otrajam pasaules karam, Milzarāju ģimene vēlējās Latvijas teritoriju atstāt, bet tas neizdevās un viņi nonāca Pūres (Cēres) pagasta "Viskopjos", kur ģimene pavadīja 1944.-1945. gada ziemu. Tur Jānis Milzarājs uzadīja attēlā redzamo zeķīti. Zeķīte adīta no sarkanas vilnas dzijas ar baltas dzijas joslām. Zeķīte ir adīta kā suvenīrs no ‘’’Viskopjos’’ pavadītā laika. Zeķīte ir ļoti maza, tās garums 8,7 cm, platums 4,5 cm.

Tāpat muzeja krājumā ir dažādas fotogrāfijas no Milzarāju ģimenes ‘’Viskopjos’’ pavadītā laika. Šajās fotogrāfijās ir attēlotas ir redzama ģimenes ikdienas dzīve. Ņemot vērā kara apstākļus, cilvēkiem bija svarīgi saglabāt cilvēcību un atrast veidu, kā norobežoties no pārdzīvojumiem, piemēram, arī kara laikā cilvēki vēlējās izbaudīt ‘’ziemas priekus’’. Attēlā redzams kā Jānis Milzarājs ar īpašas ierīces palīdzību ragavās vizināja bērnus. Attēlā redzams, kā Jānis Milzarājs kamanās vizina (no kreisās)  savu dēlu Pēteri Milzarāju, radinieku Viesturu Šulcu un kaimiņieni Ritu Briesmu.
Ģimene ‘’Viskopjos’’ dzīvoja līdz Otrā Pasaules kara beigām, kad Pūres pagastā ienāca Sarkanā armija. Jāņa Milzarāja dēls Pēteris Milzarājs Sarkanās armijas ienākšanu Pūrē atceras sekojoši: ‘’ Vācu armijas daļas no Pūres muižas jau bija pazudušas. Pēkšņi parādījās Sarkanās armijas karaspēks. Pūres muižā sarkanarmieši uzlauza visas durvis, gan administrācijas telpām, gan laboratorijām un dzīvokļiem. Uzlauza arī visus kopējā telpā novietotos produktu skapīšus, pa grīdu izbārstot tur atrastos miltus, putraimus un citu pārtiku.’’
Pēc atgriešanās Rīgā Milzerājs turpināja darbu kormūzikā, vadot Rīgas Pionieru pils jauniešu kori, paralēli strādājot arī citos koros, kad no to vadīšanas atstādināts savas patriotiskās pārliecības dēļ. Jānis Milzarājs miris 1983. gadā.

Izmantotie avoti:
Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr.4 (01.04.1929)
Uldis Neiburgs. Otrā pasaules kara beigas un piemiņa Latvijā un Eiropā. Sargs. 5.06.2017 Pieejams: https://www.sargs.lv/lv/vesturiski-jutigie-jautajumi/2017-06-05/otra-pasaules-kara-beigas-un-piemina-latvija-un-eiropa

 

Other Posts

11.04.2024.

Seminārs un diskusija “Latvijas zemniecība un valstiskuma veidošanās”.

10.04.2024.

Stūra mājā atklās pretošanās kustības “Nacionālā sardze” vadītājam Jūlijam Bračam veltītu izstādi

09.04.2024.

Naujenes pamatskolas skolēni virtuālā ekskursijā Latvijas Okupācijas muzejā

08.04.2024.

Aicinām darbā Komunikācijas speciālistu darbam ar līdzekļu piesaisti

05.04.2024.

Muzejs saņem Džona H. Livena grāmatu dāvinājumu