Hannas Blohas dienasgrāmata

“Hannas Blohas dienasgrāmata aizsākas 1941. gada 21. janvārī, dienu pirms meitenes 19. dzimšanas dienas, bet pēdējais ieraksts izdarīts tā paša gada 17. jūlijā. Hannas dienasgrāmatas vēsturiskais fons ir vide, kas bija Latvijā izveidojusies gada laikā pēc padomju okupācijas: jaunie padomju dzīves noteikumi un “vērtības”, kurām ir jāpielāgojas un jāseko, 14. jūnija deportācija, ko meitene dēvē par “Bērtuļu nakti”, PSRS-Vācijas kara sākums un to pavadošais haoss, padomju terors, evakuācija, partizānu darbība un, visbeidzot, vācu armijas ienākšana un antisemītiskā noskaņojuma pieaugums. [..]

Hanna bija iestājusies komjaunatnē, ko, pēc dienasgrāmatas teksta spriežot, viņa dziļi nožēloja, un par ko viņai bija kauns. Viņa glabāja Latvijas sarkanbaltsarkano karodziņu un, sākoties karam, centās atbalstīt partizānus. Hanna dzīvoja latviskajā vidē, un nacistiskās okupācijas režīma īstenotā pretebreju politika un propaganda, kas centās sasaistīt komunistu noziegumus ar ebreju kopienu, atstāja uz viņu ļoti smagu iespaidu, liekot justies vēl vairāk izstumtai. Pēdējie dienasgrāmatas ieraksti liecina par meitenes bailēm un neziņu, kas viņu sagaidīs tuvākajā nākotnē. [..]

Neparasta ir Hannas dienasgrāmatas saglabāšanas vēsture, par to zināja pastāstīt Latvijas Okupācijas muzeja galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča. 1941. gada rudenī Rīgā vēstures skolotājs Jūlijs Bračs (1909-1984) izveidoja jauniešu organizāciju “Nacionālā sardze”, kas darbojās bijušajā LPSR Iekšlietu tautas komisariāta un LPSR Valsts drošības tautas komisariāta ēkā Stabu un Brīvības ielas stūrī, ko tautā sauca par “Stūra māju”. Organizācijas dalībnieki – Rīgas skolu audzēkņi un studenti – vāca un apkopoja ēkā pamestos dokumentus par pirmo padomju okupācijas gadu Latvijā, organizēja vēsturisko liecību skates.

1944. gadā, tuvojoties Sarkanajai armijai, daļa “Nacionālās sardzes” dalībnieku devās uz Vāciju, ņemot līdz arī organizācijas savāktos dokumentus, kur tie bija saglabāti Jūlija Brača  ģimenes arhīvā. 90. gadu vidū viņa dzīvesbiedre Džilda Brača (1924-1999) nodeva šos dokumentus Latvijas Okupācijas muzejam. Starp vairāk nekā 1000 vēstures liecībām bija arī Hannas Blohas dienasgrāmata. Mēs varam šodien tikai minēt, kā ebreju meitenes no Strenčiem dienasgrāmata nonāca “Nacionālās sardzes” rokās.

Dienasgrāmata, kuras autore tolaik bija nezināma, 1999. gadā tika eksponēta Okupācijas muzeja izstādē. Apmeklētāja Dzidra Bukaine (dzim. Kalderovska) atpazina dienasgrāmatas autori kā savu skolas biedreni no Strenču pamatskolas, kā arī dalījās ar muzeju savās atmiņās par Hannu un viņas traģisko likteni, un, saglabājot viņas piemiņu, nodeva muzejam meitenes skolas laika fotogrāfijas.”

Teksts publikācijā ir ņemts no priekšvārda Hannas (Annas) dienasgrāmatai grāmatā “Es gribētu par kaut ko kļūt…”, kas ticis sagatavots muzeja “Ebreji Latvijā”, Latvijas Okupācijas muzeja un Žaņa Lipkes memoriāla kopīga projekta ietvaros, un muzeja “Ebreji Latvijā” izdots 2021. gadā.

Attēli no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma.