“Demonstrantus pavadīja nemitīgi aplausi!”

1985. gada jūlijā aprit 40 gadi kopš Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciena akcijas. Tās mērķis bija pievērst pasaules uzmanību Baltijas valstu stāvoklim PSRS sastāvā. Akcijas idejas autori bija latvieši – Vācijā dzīvojošais Māris Graudiņš un Zviedrijā dzīvojošais Vilnis Zaļkalns. Akciju organizēja baltiešu trimdas aktīvisti – Starptautiskā baltiešu rīcības komiteja, kuru vadīja pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Latviešu pārstāvis šajā komisijā bija Māris Graudiņš. 

Ideja par šādas akcijas nepieciešamību radās 1984. gadā  Austrālijā notikušajā Vispasaules latviešu jauniešu kongresā. Pēc viena no kongresā nolasītājiem referātiem sākās diskusija, kurā izskanēja viedoklis, ka baltiešu rīkotie demonstrāciju gājieni ir garlaicīgi un tiem trūkstot agresivitātes, tāpēc aktīvisti nolēma organizēt kuģa braucienu Baltijas jūrā, netālu no PSRS okupētās Baltijas valstu piekrastes. 
Pirms akcijas sākuma tika vākti līdzekļi kuģa īrei, un norises datumi saskaņoti ar citu pasākumu  —  Pasaules Baltiešu apvienības organizēto Baltiešu tribunālu Kopenhāgenā. Pasākumā tika arī atzīmēta Helsinku Noslēguma akta parakstīšanas desmitgade. Helsinku Noslēguma akts baltiešiem bija ļoti svarīgs, jo tajā 35 valstis, tai skaitā PSRS vienojās veicināt drošību un sadarbību Eiropā, kā arī respektēt cilvēktiesības. Baltijas trimdas aktīvisti šo dokumentu  izmantoja, lai aktualizētu cilvēktiesību pārkāpumus okupētajā Baltijā.

Baltijas brīvības un miera kuģa akcija noritēja no 1985. gada 26. līdz 29. jūlijam. Tās vajadzībām tika noīrēts kuģis “Baltic Star”. Akcijas galvenais mērķis bija atgādināt Eiropai: miers Eiropā nav dalāms no cilvēka tiesību respektēšanas un demokrātijas atjaunošanas trīs PSRS okupētajās Baltijas republikās.

1985. gada 25. jūlijā brauciena dalībnieki pulcējās Kopenhāgenā, kur notika Baltiešu tribunāls –  protesta akcija, kurā starptautiska tiesnešu kolēģija izvērtēja trimdas baltiešu pret PSRS izvirzītās apsūdzības. Lai arī  tribunālam nebija likumiska spēka, tas atgādināja pasaulei par skaudro Baltijas valstu likteni. Tribunāla noslēgumā pieņemtajā Kopenhāgenas manifestā tika norādīts, ka Baltijas valstu okupācija ir bijis starptautisko tiesību pārkāpums, ka ir nepieciešams atjaunot Baltijas valstu tiesības uz pašnoteikšanos, un ka PSRS īstenotā rusifikācijas politika ir nodarījusi lielu postu baltiešu kultūrām.

Pēc tribunāla dalībnieki devās uz Stokholmu, kur sākās Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciens. Tā maršruts bija Stokholma – Helsinki – Stokholma, un tā laikā uz kuģa notika dažādi pasākumi – diskusijas, preses konferences un piemiņas brīdis padomju okupācijas režīma upuriem. 

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas divi albumi ar fotogrāfijā, dokumentiem un avīžu izgriezumiem no Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciena, kā arī viens no trijiem pasākuma karogiem.

Brauciena maršruts veda gar okupētās Baltijas krastiem, kas daudziem akcijas dalībniekiem bija ļoti aizkustinoši, jo viņi iepriekš nebija atradušies tik tuvu savu senču dzimtenei. Piemiņas brīži  notika netālu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas krastiem, bet  kuģim braucot gar Gotlandes salu notika Māra Ķirsona vadīts dievkalpojums, pieminot cilvēkus, kas gājuši bojā dodoties bēgļu gaitās uz Zviedriju Otrā Pasaules kara laikā.

Brauciens savu kulmināciju sasniedza  Helsinkos 28. jūlijā. “Baltic Star” Somijas galvaspilsētā tika sagaidīts ar aplausiem un asarām acīs. Helsinkos brauciena dalībnieki devās gājienā no ostas līdz piemineklim somiem, kuri piedalījās Igaunijas Neatkarības karā, un pie pieminekļa tika nolikts ozollapu vainags. Gājiena laikā dalībniekiem pievienojās ap 5000 somu, bet gājienu pavadīja saukļi un ovācijas. Somijas televīzija šim pasākumam veltīja 30 minūtes garu sižetu, kurš bija redzamas arī Tallinā. Brauciens noslēdzās 29. jūlijā, kad kuģis atgriezās Stokholmas ostā, bet atsevišķi, ar braucienu saistīti pasākumi, turpinājās vēl pēc tam.

Baltijas brīvības un miera kuģa akcija radīja iepriekš nepieredzētu ažiotāžu. Par akciju starptautiskajā presē  tika publicēti vairāk nekā 2000 rakstu, un ziņas par akcijas norisi tika atspoguļotas arī Lielbritānijas sabiedriskās televīzijas kanālā BBC. 

Latviešu trimdas žurnālists Juris Kaža Baltijas Brīvības un miera kuģa akciju raksturoja sekojoši: “Domāju, ka ar šo akciju mēs bijām sava veida katalizatori cilvēkiem Latvijā, kuri ar perestroikas sākumu jau nojauta iespējamās pārmaiņas, kas nāca pēc diviem gadiem.”

Muzejs aicina iepazīties arī ar Izstāžu zālē izvietoto tematisko izstādi Latvija ārpus Latvijas, kas apskatāma, apmeklējot Muzeja pamatekspozīciju. Papildus citiem stāstiem par latviešu dzīvi un aktivitātēm trimdā, tajā ir aplūkojami materiāli par Baltijas Brīvības un miera kuģi.

Publikācijā izmantotie materiāli:
Beķere, Kristīne. "Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciens". Nacionālā enciklopēdija
Graudiņš, Māris. Baltijas Brīvības un miera kuģim – 40
Attēli publikācijā no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma.