Brīvības piemineklim – 90

Šogad, 18. novembrī, mūsu Brīvības piemineklim svinam 90 gadu jubileju, tādēļ Latvijas Okupācijas muzejs ir sagatavojis īsu ieskatu tā dzīves vēsturē, kas vairākās daļās tiks publicēts līdz Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai.

Jau dažus gadus pēc Latvijas Neatkarības kara noslēgšanās radās doma radīt latvju tautas neatkarības cīņām un šajās cīņās iegūtajai brīvībai veltītu pieminekli.

Sabiedrībā bija dažādas idejas par monumenta uzstādīšanas vietu Rīgā – Klīversalā, Esplanādē, Pils laukumā un citviet – līdz beidzot 1930. gadā no pilsētas vadības puses tika apstiprināta tā pašreizējā atrašanās vieta Brīvības bulvārī.

Dažādu iemeslu dēļ “Piemiņas staba” (Brīvības pieminekļa sākotnējais nosaukums) izveidei kopumā tika rīkoti veseli četri pieminekļu projektu konkursi – 1922., 1923./-24., 1925. un 1929./-30. gadā, kuros piedalījās tādi tēlnieki un arhitekti kā Teodors Zaļkalns, Kārlis Zāle, Emīls Melderis, Artūrs Medlingers, Marta Liepiņa-Skulme, Vilhelms Treijs u.c.

Pēdējā konkursa žūrija par labāko projektu atzina Kārļa Zāles “Mirdzi kā zvaigzne”.

Tēlniekam, cieši sastrādājoties ar pieredzējušo arhitektu Ernestu Štālbergu, kam tika uzticēts kļūt par Brīvības pieminekļa būvvadītāju, kopā ar palīgiem bija piemineklis jāuzstāda galīgā veidā četru gadu laikā.

Rūpīgi tika izvēlēti materiāli pieminekļa celtniecībai – granīts tika iegādāts un vests no akmeņlauztuvēm Somijā, bet gaišais travertīns “ceļoja” no tā ieguves vietas Itālijā.

Tādēļ, ka Latvijā tajā laikā nebija sagatavotu atbilstoša līmeņa speciālistu–metālmākslinieku, Brīvības tēla darināšanai no vara tika piesaistīts meistars Ragnars Mīrsmēdens no Zviedrijas. Šī atbildīgā uzdevuma veikšanas laikā pie R. Mīrsmēdena mācīties tika nosūtīti arī divi topošie latviešu metālmākslinieki – Jānis Zibens un Arnolds Naika, kuriem tika uzticēts izkalt pieminekļa virsotnē esošās trīs zvaigznes. Brīvības tēls pēc Rīgā veidota ģipša modeļa tapa meistara darbnīcā Zviedrijā, bet uz Latviju montāžai tas tika transportēts vairākās daļās.

1930. gadu sākumā notika aktīvs darbs pie Brīvības pieminekļa celšanas…

Attēlā pa kreisi: Kārļa Zāles konkursā uzvarējušais pieminekļa mets “Mirdzi kā zvaigzne” (1930). Attēls pārfotografēts no Brīvības pieminekļa komitejas izdevuma “Brīvības piemineklis” (Rīga, 1931).