"Balto krustu" sakopšana

Šodien, 4. jūlijā, Muzeja saime apmeklēja terora upuru apbedījumu vietu "Baltie krusti" un piemiņas zīmi "Ēna" Pirmajos Meža kapos Rīgā, lai šo vietu sakoptu gaidāmajai piemiņas dienai 6. jūlijā.

"Pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gada 22. jūnijā no Latvijas cietumiem uz PSRS tika izvests vairāk nekā 3000 ieslodzīto, taču jūnija pēdējās dienās Valsts drošības komitejas darbinieki (čekisti) aizturēja un Rīgas Centrālcietumā ieslodzīja vairāk nekā 70 "diversantu un kaitnieku". Šos cilvēkus pēc LPSR valsts drošības komisāra Semjona Šustina rīkojuma nošāva un apraka Centrālcietuma pagalmā. Pēc vācu karaspēka ienākšanas Rīgā 1941. gada 1. jūlijā upurus atraka un lielu skaitu atpazina. Tika atrasts arī upuru saraksta oriģināls ar S. Šustina rezolūciju: "Ņemot vērā sociālo bīstamību, visus nošaut."
Pēc ekshumācijām Centrālcietuma pagalmā lielāko daļu upuru 1941. gada 6. jūlijā guldīja Meža kapos. Kara laikā dažādās vietās – Ulbrokā, Stopiņos u. c. – tika atrasti vēl citi čekas noziegumu upuri, kas palielināja kapulaukā apbedīto skaitu. Pēc kara kapulauku nekopa, bet arī neaiztika, līdz 1969. gadā krustus novāca un atļāva veikt virsapbedījumus, tādējādi apgānot čekas upuru piemiņu. Atsevišķas apbedījumu vietas ir apzinātas un saglabātas, kā, piemēram, Valsts prezidenta K. Ulmaņa adjutantam pulkvedim Miervaldim Lūkinam, pulkvedim Augustam Muižulim, kriminālpolicijas priekšniekam Jēkabam Silarājam. 2005. gadā kapulauku iekļāva Valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā, 2007. gadā aizliedza virsapbedījumus. Zemi no GULAGa nometnēm atveda Ilmārs Knaģis, kurš tika deportēts kopā ar ģimeni 1941. gada 14. jūnijā, taču atgriezās un visus savus spēkus ir veltījis komunistiskā terora upuru piemiņas saglabāšanai GULAGa nometņu vietās. 2014. gadā Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane no Vācijas arhīva ieguva Centrālcietuma upuru ekshumācijas protokolus, kas pētniecei ļaus gūt vēl precīzāku informāciju par "Balto krustu" kapulauka upuriem."
 – No Latvijas Okupācijas muzeja izdevuma "Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupāciju varām, 1918 – 1991. Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni".

Muzejs aicina 6. jūlijā pieminēt komunistiskā terora upurus un nolikt ziedus apbedījumu vietā "Baltie krusti" un citās piemiņas vietās Latvijā.