Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Ziedot Muzejam

Katrs ziedojums ir Muzeja darbības dzinējspēks, kas ļauj Muzejam strādāt un izglītot cilvēkus no visas pasaules.

Esam pateicīgi katram ziedotājam un aizcinām ikvienu ziedot.

Aktualitātes

Atskats uz pasākumu "Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki – atmiņas, piemiņa, izglītošana"

12.03.2025.

Attēlā:
Tālrīta Krastiņa nacionālo partizānu grupas dalībnieki. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva dokumenti.

2025. gada 11. martā Latvijas Okupācijas muzejā notika pasākums Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki - atmiņas, piemiņa, izglītošana, kas veltīts Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienai 2. martā un Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienai 17. martā.

Ritvars Jansons (Dr.hist.,Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītāja vietnieks) stāstīja par Tālrīta Krastiņa nacionālo partizānu grupu, kuras dalībnieki veica atentāta mēģinājumu pret Latvijas PSR valdības vadītāju Vili Lāci.

T. Krastiņš (1924 – 2008) nacionālo partizānu grupu no latviešu leģionāriem izveidoja 1945. gadā Kurzemē. 1946.gadā Rīgas apriņķa Babītes pagastā grupa veica atentāta mēģinājumu pret Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāju Vili Lāci. Partizāni uzbruka automašīnu kolonnai, V. Lācim dodoties uz Jūrmalu. Partizāni sašāva automašīnā sēdošos, bet paši no notikuma vietas aizbēga. Taču izrādījās, ka V. Lācis atradās citā auto. 1947.gadā T. Krastiņa nacionālās pretošanās grupā bija  22 dalībnieki. 1947.gada oktobrī grupa bija izplānojusi atentātu pret V. Lāci viņa dzīvesvietā  Rīgā. Nodevības dēļ nodoms tika atklāts. Visi grupas dalībnieki arestēti un notiesāti ar ieslodzījumu nometnēs Krievijā.  Pasākumā demonstrēja īsfilmu par T. Krastiņa grupu, kas tapusi Latvijas Okupācijas muzeja un Ogres Vēstures un mākslas muzeja darbinieku sadarbības rezultātā. Tajā izmantoti Latvijas Okupācijas muzeja audiovizuālā krājuma, LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Latvijas Valsts arhīva dokumenti, kas tiks izmantoti arī Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā. 

Roberts Ķipurs (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktorants, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības priekšsēdētājs) prezentētā tēma Nacionālās pretošanās kustības piemiņas vietas un Konstantīna Čakstes piemiņas nozīme vēstures mācīšanā ir nozīmīga mūsdienu Latvijas sabiedrības izpratnes veicināšanai par piemiņas vietām, kuras bija iespēja veidot  pēc 1991. gada, Latvijai atjaunojot neatkarību. K. Čakstes centieni atjaunot Latvijas Republiku, nacionālo partizānu pretošanās okupācijas varai, piemiņas vietas  Latvijā un Rīgā ir neatņemama mūsu vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa. Latvijas sabiedrībai, mūsu jaunajai paaudzei ir jāatgādina par nacionālās pretošanās kustību un nacionālo partizānu darbību. Šīm tēmām ir jābūt atspoguļotām vēstures mācību programmās.

Attēlā:
Tālrīta Krastiņa nacionālo partizānu grupas dalībnieki. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva dokumenti.

Ritvars Jansons, Dr.hist.,Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītāja vietnieks

Roberts Ķipurs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktorants, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības priekšsēdētājs

Other Posts

25.03.2025.

Atskats komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumā

25.03.2025.

Jaunums Muzeja suvenīru klāstā – Lācīša Mika kolekcija!

25.03.2025.

Bērns no pazemes!

25.03.2025.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

24.03.2025.

Mūžībā devies Paulis Lazda (04.05.1938.–22.03.2025.)