Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Ziedot Muzejam

Katrs ziedojums ir Muzeja darbības dzinējspēks, kas ļauj Muzejam strādāt un izglītot cilvēkus no visas pasaules.

Esam pateicīgi katram ziedotājam un aizcinām ikvienu ziedot.

Aktualitātes

"Atļauts dibināt karavīru biedrību"

14.12.2025.

2025. gada 28. decembrī apritēs 80 gadi kopš organizācijas Daugavas Vanagi dibināšanas.  Tā 1945. gada 28. decembrī, tika nodibināta Zedelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā, kurā atradās apmēram 12 000 bijušo latviešu karavīru un 357 virsnieku, kuri tur atradās kopš 1945. gada septembra. Viens no Zedelgemas nometnē ieslodzītajiem bija Juris Zīverts (1920–2013).

1944. gada augustā Juri Zīvertu iesauca Latviešu leģionā, bet viņu norīkoja darbam latviešu kara ziņotāju vienībā. 1943. gada maijā dibināta vienība nodarbojās ar kara propagandu un notikumu dokumentēšanu kaujas laukā. 1943. gada nogalē šo vienību nosauca vācu rakstnieka un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partijas tuva sabiedrotā Kurta Eggersa vārdā, kurš krita Austrumu frontē 1943. gada 12. augustā.

Divas dienas pēc iesaukšanas leģionā Juris Zīverts tika nosūtīts uz fronti Bauskas apkārtnē. Pirms došanās uz fronti Zīverts nebija izgājis militāro apmācību un vienīgās instrukcijas, ko viņš saņēma no kara ziņotāju Rīgas štāba vecākā bija : “Raksti, ko redzi un piedzīvo, intervē tieši, nekad caur trešo personu, nesapņo, nemelo un neizgudro.”  Vairāki Zīverta raksti par kauju gaitu Latvijas teritorijā publicēti laikrakstos “Tēvija”, “Tukuma Ziņas” un citos.
Līdz 1944. gada oktobrim Zīverts savus dienesta pienākumus pildīja Latvijā, bet pēc tam viņš ar kuģi no Liepājas devās uz Vāciju. 1945. gada martā kara ziņotāju rotu izformēja un Zīvertam pavēlēja braukt uz Prāgu, speciālu izlūkdienesta uzdevumu veikšanai, bet kara beigās viņš nonāca Berlīnē, kur viņš dzīvoja kazarmās kopā ar citiem kara ziņotājiem, lai arī viņš pats vairs nepildīja kara ziņotāja pienākumus. Berlīnē Zīverts piedalījās militārajās apmācības, kā arī, ar dziesmām un dejām, centās iepriecināt no kara nogurušos Berlīnes iedzīvotājus. 1945. gada 4. maijā Zīverts krita sabiedroto valstu gūstā netālu no Berlīnes. 

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas Jura Zīverta piezīmju grāmatiņa. Tajā veikti ieraksti no 1945. gada 29. aprīļa līdz 20. decembrim. Grāmatiņas sākumā ievietotajā kalendārā, Zīverts norādījis savas atrašanās vietas dažādos laika posmos. Piezīmju grāmatiņā aprakstītas Zīverta ikdienas gaitas, dzīves apstākļi gūstā un Zīvertam svarīgi notikumi, piemēram, 1945. gada 5. septembrī, dienā, kurā Zīverts ieradās Zēdelgemas karagūstekņu rakstīja: “ierodamies jaunajā nometnē”

Jura Zīverta piezīmju grāmatiņa. Latvijas Okupācijas muzeja krājums.

Juris Zīverts ir aprakstīti skarbie apstākļi, kādos bija jādzīvo karagūstekņiem un kā viņiem bija nepieciešams pārvietoties starp dažādām nometnēm. Piemēram, 1945. gada 5. maijā, dienu pēc krišanas gūstā, Zīverts grāmatiņā  raksta: “Gājiens 15 km. Starp nometnēm’’, bet nākamajā dienā norāda, ka viņam izsniegts viens kartupelis. 

Piezīmju grāmatiņā, paralēli ikdienas raizēm, minēta arī organizācijas Daugavas Vanagi dibināšana. 1945. gada 3. decembrī Juris Zīverts raksta: “Nav nemaz smēķu. Atkal baumas par C.D […] pārveidošanu. Janums ierosina dibināt karavīru biedrību.”, savukārt, gandrīz divas nedēļas vēlāk, 14. decembrī lasāms: “atļauts dibināt karavīru biedrību”

Jura Zīverta piezīmju grāmatiņa. Latvijas Okupācijas muzeja krājums.

Zedelgemas nometnē tika likti pamati atvaļināto karavīru aprūpes organizācijai Daugavas Vanagi. Organizācijas dibināšanai atbalstu izteica 7787 nometnē esošie karavīri.  1945. gada 28. decembrī 277 baraku pārstāvji pulcējās organizācijas komisijas izvēlēšanai. Par pirmo organizācijas priekšsēdētāju 1946.gadā ievēlēja Vili Janumu.  

Daugavas Vanagu nodaļas izveidojās ASV, Kanādā, Lielbritānijā un Vācijā, bet organizāciju Daugavas Vanagi Latvijā bija iespējams nodibināt tikai 1990. gadā. Daugavas Vanagi  savu darbību turpina arī mūsdienās. Organizācija nodarbojas ar dažādām labdarības iniciatīvām un latvietības saglabāšanu svešumā.

Kalendārs, kurā Zīverts norādījis savas atrašanās vietas dažādos laika posmos. Latvijas Okupācijas muzeja krājums.

Juris Zīverts Zedelgemas karagūstekņu nometni atstāja ar pēdējo vilcienu ešelonu 1946. gada 22. jūnijā. 1940. gadu beigās izceļoja uz Ziemeļameriku, kur viņš kā būvinženieris strādāja gan Kanādā, gan ASV.

Jura Zīverta raksts “Es redzēju dzīvi…” laikrakstā “Tēvija”. 1944. gada 5. septembris.

Izmantotā literatūra:
Juris Zīverts “Kā mēs pārdzīvojām „visinteresantāko” laikmetu vēsturē.” 2011.
Uldis Neiburgs “Latviešu kara ziņotāji” TVNET. Pieejams: https://www.tvnet.lv/6177320/latviesu-kara-zinotaji

Other Posts

15.12.2025.

Ielūdzam uz izstādes atklāšanu

15.12.2025.

Līdzjūtība Bondi traģēdijas upuriem un viņu tuviniekiem

07.12.2025.

Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

05.12.2025.

Aicinām ziedot piemineklim "Svešo varai spītējot"

03.12.2025.

Izglītības nodaļa viesojas pie skolēniem Luksemburgā