Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Aktualitātes

“Atceres telpa Latgalē: konflikti un risinājumi”

01.03.2023.

No atmiņu dažādības nav jābaidās. Šī atziņa caurstrāvoja ekspertu diskusiju “Atceres telpa Latgalē: konflikti un risinājumi”, kas norisinājās 2023. gada 1. martā Daugavpilī.
Diskusijas mērķis bija veicināt dialogu starp dažādām atmiņu kultūrām un sekmēt izpratni par nereti pretrunīgi vērtētiem Latvijas 20. gadsimta vēstures jautājumiem. Par vienu no visvairāk apspriestajām tēmām diskusijā kļuva jautājums par “pareizajām” un “nepareizajām” atmiņām. Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja vēstures skolotāja Larisa Želve norādīja, ka Daugavpils iedzīvotāju vidū svarīgu lomu spēlē ģimenes atmiņa, kura nav izmaināma vienā dienā. Tā turpina ietekmēt skolēnu priekšstatus gan par Otro pasaules karu, gan par padomju okupācijas periodu. Tieši ģimenes atmiņa var palīdzēt labāk saprast daudzu daugavpiliešu neapmierinātību ar padomju laikā uzstādīto pieminekļu demontāžu, kas notika pagājušā gada oktobrī.
Piekrītot, ka individuālās atmiņas nav iespējams sadalīt “pareizajās” un “nepareizajās”, vēsturniece, Daugavpils Universitātes profesore Irēna Saleniece diskusijā uzsvēra arī cilvēku nihilismu pret vēstures pētniecību, kas samazina iespējas veidot kritisku sarunu par vēstures problēmjautājumiem, īpaši par tiem, kas attiecas uz Latvijas okupāciju un tās sekām. Šo nihilismu Daugavpilī, kā savukārt norādīja vēsturnieks Henrihs Soms, pastiprina Krievijas mediju klātbūtne vietējā informācijas telpā.
Diskusijā piedalījās arī LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs. Atzīstot, ka cilvēkiem ar dažādu vēsturisko pieredzi ir jācenšas vienam otru sadzirdēt, viņš aicināja nošķirt individuālās atmiņas no sabiedrības vairākuma izpratnes par Latvijas vēstures jūtīgākajiem jautājamiem. “Ir svarīgi, lai Daugavpilī iedzīvotāji apzinās, ka Latvijas sabiedrības lielākajai daļai Otrā pasaules kara beigas neasociējas ar uzvaru, bet ar ilglaicīgu okupāciju,” uzsvēra Neiburgs.
Diskusijā, kurā piedalījās arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un Daugavpils Krievu kultūras centra vadītāja Nataļja Kožanova, tika meklētas atbildes uz to, kādi vēstures simboli un atmiņu vietas var veicināt vienojošas vēsturiskās apziņas nostiprināšanos Daugavpils sabiedrībā. Auditorijā izskanēja priekšlikumi gan par jauna pieminekļa izveidi, gan par Daugavpils cietokšņa tālāku attīstīšanu.
Diskusiju Daugavpilī organizēja Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas projektu “Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā”.

Diskusiju finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu ir atbildīga Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

 

Foto:
Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija) (Cc)

Lauri Rantala (Cc)

Other Posts

23.04.2024.

Stūra mājā skatāma laikmetīgās fotogrāfijas izstāde par tēmu "Valoda"

11.04.2024.

Seminārs un diskusija “Latvijas zemniecība un valstiskuma veidošanās”.

10.04.2024.

Stūra mājā atklās pretošanās kustības “Nacionālā sardze” vadītājam Jūlijam Bračam veltītu izstādi

09.04.2024.

Naujenes pamatskolas skolēni virtuālā ekskursijā Latvijas Okupācijas muzejā

08.04.2024.

Aicinām darbā Komunikācijas speciālistu darbam ar līdzekļu piesaisti