Aprīlis – pēdējais mēnesis Latvijā!

Otrā Pasaules karā Latviju bija spiesti atstāt tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, gan civiliedzīvotāji, kas savu dzimteni pameta baidoties no atkārtotas PSRS okupācijas, gan Latviešu leģiona karavīri.

Pēc Otrā Pasaules kara Latvijā neatgriezās arī Oskars Baltputnis (1921–2015). 

Pēc nacistiskās Vācijas  īstenotās Latvijas teritorijas okupācijas 1941. gada jūlijā, Baltputnis sāka dienestu okupācijas režīma izveidotajās pašaizsardzības vienības. Pašaizsardzības vienību sastāvā viņš apsargājis Rīgas tramvaju depo, Daugavgrīvas cietoksni un Mangaļsalu.1943. gadā  Baltputni iesauca Latviešu leģiona 19. divīzijā. Viņš piedalījās kaujās Volhovas purvos, kā rotas ziņnesis.  Pēc tam piedalījies kaujās Latvijas teritorijā, tostarp Kurzemē, kur Baltputni ievainoja, 1945. gada martā. Aprīlī Baltputni ar kuģi no Latvijas nosūtīja ārstēties uz Svinemindi Vācijā, bet  kara beigas Baltputnis sagaidīja Vācijā, kur tika saņemts gūstā, un līdz 1946. gada martam atradās Zēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā. Zēdelgemas karagūstekņu nometnē piedalījās organizācijas “Daugavas Vanagi” dibināšanā.

Pēc atbrīvošanas dzīvoja Pārvietoto personu nometnē Lielbritānijas pārvaldes zonā, kur veica dažādus pienākumus. 1948. gadā sācis dienestu sardžu rotā Vācijā – Britu Reinas armijā.

Sardžu rotu pirmsākumi meklējami 1946. gada aprīlī, kad Nirnbergas garnizona vadība pavēlēja no latviešu un igauņu karavīriem veidot sardžu vienības jeb sardžu rotas, kas atrastos amerikāņu armijas pakļautībā. 

1947. gadā sev pakļautas sardžu vienības (CMWS - Civilian Mixed Watchman Service) izveidoja arī Lielbritānija.  Sākotnēji Lielbritānijas sardžu vienībās dienēja tikai bēgļi no Polijas un Dienvidslāvijas, tomēr 1948. gada vasarā dienestam šajās vienībās sāka uzrunāt DP nometnēs esošos baltiešus. Dienestā tika pieņemti vīrieši līdz 45 gadu vecuma. Dienests ilga divus gadus, tomēr to bija iespējams pārtraukt izceļošanas vai repatriācijas gadījumā.

Sardžu dienesta karavīri, galvenokārt, nodarbojās ar dažādu objektu apsargāšanu.

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas fotogrāfijas no Oskara Baltputņa gaitām sardžu dienestā Britu Reinas armijā.
Dienesta sākumu O. Baltputnis atminas 2010. gadā ierakstītajā videoliecībā: 

“Nāk piedāvājums iet pie angļiem uz Sardžu dienestu. Jā, tik un tik ir alga, un visi pierakstās, es visus pierakstu. Es esmu bijis vada komandieris, kā tad es neiešu. Jaunu sieviņu pametu. Uz Osnabriku, tur mūs apmāca kā angļu sardžu rotu karavīrus kas bija ļoti smagi. Piedalījāmies lauku mācības, darbojāmies ar šautenēm…”

Pirms dienesta sākšanas Baltputnis izgāja īpašas apmācības, kurās viņš kopā ar vienību tika apmācīts gan ierindas mācībā, gan lauka kaujas iemaņās, gan šaušanā. Pēc apmācību beigām Baltputnis kopā ar dienesta biedriem tika nosūtīts uz Fērdenu, kur apsargāja Lielbritānijas militārās tehnikas laukumu. Apsargājama teritorija bija ļoti liela. Sarežģītas ekonomiskās situācijas dēļ, regulāri notika centieni nozagt auto riepas, vai no bākām izsūkt benzīnu. Lai šīs darbības apturētu, tika ievērots stingrs apsardzes plāns, kuru Baltputnis raksturo sekojoši: 

“Mums bija tik liela tā nometne, ka sargus izlika ar džipu braucot. Tad starp tiem sargiem gāja suņu vīrs. Viņi tika turēti speciāli sprostā, barot baroja tikai tas suņu vīrs. Mums katru reizi nāca tas dežūrvirsnieks, pārbaudīt, kas notiek, un vai ir kaut kas ziņojams.”

Dienestu sardžu rotā Baltputnis beidza 1950. gadā. Pēc dienesta beigām Baltputnis turpināja dzīvi Vācijā, kur darbojās “Daugavas Vanagu ” organizācijā, būdams Hamburgas nodaļas valdes priekšsēdis, bet ikdienā strādāja Vācu – Dienvidamerikāņu bankā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Baltputnis atgriezās dzimtenē.

Attēli publikācijā no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma. Publikācijas vajadzībām tie nedaudz retušēti.